Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā! Labs ēdiens un godīga pieeja šeit nevienam nav vajadzīga. Šeit jūsu vienīgā iespēja ir vai nu zagt vai kļūt par bezpersonisku mega biznesmeni, kurš gatavs pildīt mūžam nesamirkstošu industriālu groziņu, cept saldētu industriālu maizi un no plastikāta paciņas izvilkt industriāli audzētu vistas fileju.

Vēl labāk un gudrāk būtu vienam pavāram sasniegt ļoti pieklājīgu restorāna dienas apgrozijumu. Vienam! Tas pat varētu nebūt pavārs. Cilvēku, kurš cep no lieliem iepakojumiem frī kartupeļus. Dienā izcepot ap 100 kilogramu.

Ar kečupu un veikala majonēzi no 10 litrīgiem spaiņiem. Šis šobrīd noteikti ir mūsu Valstī kulinārais veiksmes stāsts. Ja jūs izdomāsiet vai sapņosiet par savu kafejnīcu kurā cepsiet paši smalkmaizītes, cepsiet savu maizi, no īstām lauku olām gatavosiet saldējumu, pastas mīklu arī saviem 40 viesiem gatavosiet paši, no laukiem vestu vistu dalīsiet, iepirksiet brīvu vistu olas(ko reti kurš sapratīs vai nesapratīs , ka jūs to nedarat).

Vēl izdomāsiet, ka jums vajaga šādas tādas pērles salasīt pašiem vai audzēt un nesaņemot pareizus pavaddokumentus( citā veidā regulāri labas kvalitātes produktus bieži ir neiespejami dabūt), jūs dabūsiet IEKŠĀ. Jums noņems visu.

Aizliegs un sodīs par šiem cēlajiem mērķiem. Jo jums būs vajadzīgi vismaz 4 labi pavāri, bet šo te patieso jūs nevaresiet un negribēsiet pārdot par 20 eiro porciju. To arī neviens nepirks. Un visas šīs labas jūsu domas nogremdēs.

Atnāks cilvēki no kabinetiem pelēkos uzvalkos un atņems visu ko jūs esat nopelnijuši. Paliek tikai šī komerciāli gatavo groziņu nākotne un pēc iespejas vairāk. Bet vai tas ir tas, kadēļ jūs mācijāties, sapņojāt par pavarmākslu un pratāt atšķirt īstu ēdienu ? Darīt cilvekiem prieku.