Mācības ir viens no mums vispieejamākajiem priekiem. Tas, ko uzskatām par izklaidēm, ir daudz garlaicīgāks.

Iespējams, ka jūs vairs nekad nebūsiet tik tuvu zinātnei.

Protams, apguvuši  skolas programmu, jūs uzreiz neuzzināsiet viss pasaules zinības, tomēr jūs būsiet daudz izglītotāki un gudrāki par lielāko daļu jūsu vienaudžu pāris simtu gadu agrāk. Mācoties universitātē, jūs savas zināšanas padziļināsiet jums interesējošā jomā.

Pieņemsim, jūs kļūsiet par juristu, vai politologu, vai ekonomistu. Tad skola diemžēl būs vienīgā vieta, kur jūs varējāt pastrādāt ar mikroskopu, veikt ķīmijas eksperimentus, veidot elektrisko ķēdi. Skolā tas šķiet garlaicīgi, bet kad pieaugsiet, visas šīs lietas aizies uz lielās zinātnes pasauli un būs stipri tālu no jums. Skolā jums ir iespēja pieskarties zinātnei un lai arī ne pārāk daudz, tomēr kaut ko no tās saprast.

Iespējams, ka jūs vairs nekad tik daudz nelasīsiet.

Iespējams, ka jūs ar zinātni nodarbosieties nopietni. Tad, lūdzu, novērtējiet literatūras un vēstures stundas. Cilvēku, kuri zina vēsturi, ir ļoti maz un tā ir personības katastrofa. Tāpēc, ka reiz pieaudzis cilvēks pēkšņi vairs nesaprot, kādā pasaulē viņš dzīvo un kas pasauli novedis pie esošā stāvokļa.

Literatūras stundās lasiet, ko jums iesaka. Lai arī jums liekas, ka citas grāmatas ir interesantākas- neviens jums tās neatņems! Bet klasiskā literatūra pacels latiņu un iemācīs atšķirt labu grāmatu no sliktas.

Iespējams, ka vairāk nekad par jūsu viedokli tā neinteresēsies, kā tagad.

Tas, ko mēs lasām, veido mūsu domas: izvelieties paši, vai vēlaties domāt mākslinieciski plaši vai īsi, virspusēji. Skolā jums jautā „Vai labāk ir vērts ieklausīties jūtās vai prātā” vai arī „Vai raksturu atšķirība traucē draudzībai”, un tad lasa atbildes. Jūsu viedoklis patiešām interesē, un tas ir lieliski! Pieaugušo dzīvē tādus jautājumus jums uzdos ļoti reti, bet ja nu uzdos, tad patrenējieties savas domas izklāstīt skolas sacerējumos.

Trīs NE:

1. NEpielīmējiet sev birku „humanitārais” vai ”eksaktais”. Skolā netiek dotas pa īstam humanitāras vai eksaktas zināšanas (vismaz vispārizglītojošajās). Skolas zināšanas ir vispārkulturālas.

2. Skolotājs vienmēr redz, vai darbu esat veikuši paši, vai to paveicis kāds cits, lai arī ne vienmēr par to pasaka. Reizēm mēs vienkārši nogurstam cīnīties; jo galu galā-jūsu mācības ir jūsu atbildība.

3. NEbaidieties no sliktām atzīmēm par nepareizi izpildītu darbu- tās ir daudz labākas par teicamām, ko saņemat par norakstītu.

Un, lai kā mēs arī nedusmotos, lai kā nebūtu izmisuši, mēs nekad nevarēsim jūs iemācīt mācīties, ja jūs nepanāksiet mums solīti pretī.