Mani sauc Vaļa un man ir laba ģimene, vīrs, kurš mani mīl, divi brīnišķīgi bērni, laba māja, labs darbs. Visiem šķita, ka man viss ir labi. Bet neviens nezināja, cik bieži es naktīs raudu, cik pazemojumu man nākas ciest no mana vīra un vīra mātes.

Katru pavasari mans vīrs brauc uz kūrortu atpūsties viens pats, bez ģimenes, vīramāte pērk viņam ceļazīmes.

Kad pateicu viņai, ka viņas dēlam jau ir ģimene, un braukt atpūsties vajag kopā ar ģimeni, viņa man atbildēja, ka tas ir viņas lēmums, viņas nauda un viņas dēlam ir vajadzīga atpūta no manis, no bērniem un mainīt viņa sievas greizsirdības dēļ neko nedomā.

Tā nu katru gadu vīrs brauc atūsties viens pats, bet es ar bērniem braucu atpūsties uz laukiem pie mammas. Reiz ieraudzīju, ka vīrs sociālajos tīklos ievietojis fotogrāfiju, kurā viņš redzams kopā ar kādu svešu sievieti. Sapratu, ar ko vīrs kūrortā „atpūšas”.

Sapratu, ka pienācis laiks kaut ko mainīt, citādi tā arī sēdēšu un raudāšu tālāk.

Bērni bija nometnē, bet mamma, redzot, ka es pārdzīvoju, ka vīrs katru gadu brauc uz kūrortiem, pārdeva govi un nopirka man ceļazīmi uz kūrortu. Kad vīrs to uzzināja, viņš kļuva vai traks, bet es nolēmu viņu pārmācīt un  teicu:

– Mans dārgais, man vajag atpūsties no tevis, no bērniem, es tev netraucēju atpūsties, netraucē arī tu man.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!