Sāku ievietot arī es sociālajos tīklos fotogrāfijas, kurās esmu redzama kopā ar citiem vīriešiem, taču ne reizi savu vīru nepiekrāpu. Jūs nevarat iedomāties, kas sākās, mana vīramāte sāka man zvanīt  un teikt, ka tā kārtīgas sievas nedara, ka mans pienākums ir sargāt  ģimenes godu un tādā pašā garā, mans PIENĀKUMS.

Atbildēju, ka man ir pienākums tikai manas mātes un manu bērnu priekšā, vairāk ne pret vienu man nav nekādu pienākumu. Ja viņai kaut kas nepatīk, lai izbeidz pirkt ceļazīmes uz kūrortiem savam dēlam.

Vīrs no sava kūrorta atbrauca ātrāk, nekā es. Es kūrortā pabiju vēl pāris dienas, bet kad atbraucu mājās, vīrs pateica, ka turpmāk atpūsties brauksim tikai kopā, taču es nepiekritu, man bija apnicis, ka viņš mani visu laiku ir krāpis un teicis, ka tas ir ģimenes labā.

Es iesniedzu šķiršanās prasību, vīrs nepiekrita, guļam mēs atsevišķi. Kādreiz es viņu ļoti mīlēju, bet tagad nevaru uz viņu pat skatīties, pretīgs kļuvis. Mūs izšķīra, bērni ar viņu un viņa māti tikties nevēlas.

Viņš aizgāja, bet teica, ka es to nožēlošot. Ir pagājuši jau trīs gadi, bet es nevienu dienu neesmu nozēlojusi, ka esmu šķīrusies. Jā, finansiāli nebija viegli, bet galā tikām.

Satiku ļoti labu cilvēku, tagad mēs kopā braucam atpūsties, es, viņš un mani bērni. Viņam nav jāatpūšas no svešiem bērniem, bet miesīgam tēvam bija nepieciešama atpūta no saviem bērniem.

Viņš tā arī dzīvo kopā ar savu māti un meklē ideālu, lai meklē, Dievs palīdz! Sargājiet to, kas jums ir, pazaudēt ir viegli, bet atrast praktiski nav iespējams, bet arī tad, ja atradīsiet, visu laiku salīdzināsiet.