Parks. Rīts. Skrējiens.

Pēkšņi mani apdzen meitene. Noraugos uz viņas apaļo dupsīti un domāju: ”Apdzīšu, paskatīšos, kāda viņa ir!” Izrādās meitenei pāri 40. Bet nesās  kā žigla kaziņa.

Restorāns. Vakars.  Pēkšņi “kadrā” nonāk sievietes kājas: pieguļoši džinsi. Kas par modernu skaistulīti.

Paceļu acis… Skaistulītei ap 50.

Kaut kas tāds nekad nav bijis. Pēc piecdesmit sākas mūžīgais sieviešu liktenis – pīrādziņi, mazbērni, adīšana, lēna dzišana, klausoties radio „Majak”. Un tituls „vecmāmiņa” kā spriedums. Sēdi, vecā un nerausties.

Tavs mūžs pagājis, lūri pa logu uz jaunajiem, baro baložus un raudi lakatiņā.

Bet pēkšņi viņas izlec! Un vēl kā! Viņas ir šikas, viņām ir pāri 50. Viņas ir sportiskas, jautras, dzirkstošas. Viņu jaunība bija 80-ajos, toreiz viņas ieelpoja brīvības smieklu gāzi un līdz pat šim laikam lidinās un jautrojas. „Dzēra visu nakti, un negulēja visu nakti”, aptuveni tā dziedāja Cojs.

Manikīrs un pedikīrs – obligāti. Kosmetologu un frizieri neizlaidīs ne reizi. Viņa ir mundrāka, veselāka un pārāka par savu meitu.

Spicās vecmāmiņas – tas ir mūsdienu fenomens. Viņas ir ar sevi apmierinātas. Bet ja arī nav, tad piemiedz sev ar aci spogulī un aizspurdz laukā pa durvīm, bet tur teātris, tusiņi, sports!

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!