Kādu ilgāku laiku atpakaļ Internetā tika publicēta kāds stāsts – precīzāk drošvien būtu pat jāsaka, ka tā varētu būt anekdote. Gribējām ar to padalīties, lai uzlabotu jūsu garastāvokli un uzlādētos ar pozitīvisma devu.

Situācijas apraksts:

“- Tēti, matemātikas skolotāja tevi uz skolu izsauca.

– Kas noticis?

– Viņa man prasīja: Cik būs 7×9?, un es atbildēju – 63, savukārt viņa: bet, cik būs 9×7?, un es atbildēju: Kāda, na*uj, tur starpība?

– Patiešam, kāda starpība? – atbild tēvs. – Labi, aiziešu.

Nākamajā dienā atnāk dēls no skolas, pienāk pie tēva un saka: – Tēti, tu uz skolu jau biji?

– Vēl ne.

– Tas labi, jo tagad tevi izsauc fizkultūras skolotāja.

LASI VĒL: Nepaguvusi piedzemdēt meitu, šī sieviete kļuva grūta atkal. Bet tas vēl nebija viss…

– Par ko?

– Mēs nodarbojamies ar fizkultūru, kad viņa prasīja, lai paceļu labo roku, un es pacēlu. Pēc tam kreiso, un es pacēlu. Pēc tam viņa prasīja, lai paceļu labo kāju, un es pacēlu. Bet tad viņa saka, lai paceļu es kreiso kāju. Es viņai atbildu: Bet ko, man vēl tagad uz pim*ja jāstāv būs?

– Jā, patiešām, – atbild tēvs. – Labi, aiziešu.

Nākamajā dienā dēls atkal nāk no skolas: – Tēti, tu uz skolu biji?

– Vēl ne.

– Nesteidzies, mani izslēdza.

– Par ko? – Mani izsauca pie direktora. Aizgāju uz viņa kabinetu, tur sēdēja matemātikas skolotāja, fizkultūras un zīmēšanas skolotāja.

– A, na*uj, zīmēšanas skolotāja atnāca?

– Es tā arī paprasīju.”