Šo stāstu, ko manai draudzenei pastāstīja viņas brālis, draudzene izstāstīja man.

Tas notika pirms pāris gadiem. Igoram jau bija krietni tuvu četrdesmit gadiem, bet par precībām vēl nedomāja – viņam bija labi ar mammu un kaķi.

Tomēr kādā brīdī viņa sirds neizturēja tikai četrās sienās un viņš atrada sev nopūtu objektu – Aņu.

Sievieti tūdaļ pat aicināja ģimenē, laiks bija pienācis un ļoti jau gribējās Igora mammai paauklēt kādu partiju mazbērnu nu jau no dēla, jo meitas bērni bija izauguši un mācījās skolā.

Bilde

Mamma ļoti priecājās par dēlu, tagad viņai bija atbalsts un tā, kura gādās par mājīgumu.

Sāka jaunie dzīvot kopā topošās vīramātes mājā.

Igors caurām dienām bija darbā, viņš saprata, ka drīz izdevumi palielināsies, un jābūt tam gatavam.

Aņa sēdēja mājās.

Vīramāte vēroja jauno vedeklu. Bet Aņa klusēja un smaidīja. Neviens nemanīja aukstumu viņas acīs. Pat kaķis.

Taču reiz Aņa nespēja nospēlēt savu lomu līdz galam, un kad palika dzīvoklī viena pati ar kaķi, ielidināja viņam ar čību.

Pirmajam acis atvērās kaķim Vasilijam, viņš ieraudzīja, ka ne jau ar labiem nodomiem šī sieviete ienākusi viņu mājā.

Un sāka citiem mājiniekiem stāstīt par savām attiecībām ar viņu, kā nu mācēja. Tad čību piečurāja, tad jaunus apavus sabojāja un klēpī viņai arī vairs neprasījās. Neviens to nepamanīja, jo katrs bija aizņemts ar savām patīkamām rūpēm – tuvojās kāzas.

Kāzas bija vienkāršas, visi radi priecājās par Igoru, kurš beidzot nu bija ticis pie sievas.

Pēc dažām dienām vīramāte nespēja piecelties no gultas, bet ceļā uz slimnīcu, vispār iekrita komā.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!