Tas notika apmēram pirms gada. Stāvēju veikala saimniecības preču sekcijā (tas nebija pašapkalpošanās veikals, bet vecā tipa).

Ienāca jauna sieviete, ļoti neakurāta, es pat teiktu, ka pēc izskata atgādināja bezpajumtnieci un palūdza, lai nopērku viņai gabaliņu ziepju. Norādīja uz vislētākajām, par septiņiem rubļiem. Acis viņai bija lūdzošas. Iedevu viņai desmit rubļus, viņa nopirka ziepes un es sāku viņu vērot.

Viņa gāja garām pārtikas sekcijai, uz mirkli piestāja, kāram acīm skatīdama ēdienu un izgāja. Man kļuva bezgala žēl meitenes un gribējās zināt, kā tik jauna meitene (viņai varēja būt ne vairāk par 25 gadiem) varēja nonākt šādā situācijā.

Nopirku pāris bulciņas, panācu viņu. Mēs apsēdāmies uz soliņa, viņa paēda un pastāstīja, ka 18 gadu vecumā viņai bijis puisis, kurš pierunājis meiteni pārcelties pie viņa. Viņa, protams, arī to vēlējās, bet viņai bijusi stingra mamma un nav ļāvusi.

Par tēvu viņa nezināja neko. Tad ģimenē notika pamatīgs strīds, viņa pārcēlās pie puiša. Pēc kāda laika puisim viņa apnika un viņš meiteni padzina. Bet māte nespēja meitai piedot un atpakaļ nepieņēma. Sākuma mitinājusies pie draugiem, tad palicis kauns un viņa sākusi dzīvot uz ielas.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!