Tā vien šķiet, ka mīļākā tā laika bērnu nodarbošanās bija eksperimentu veikšana ar pārtiku. Viens no tiem: paņemt gabaliņu siera, iemērkt to karstā tējā vai kafijā , pagaidīt, lai sāk kust un tad aši mutē. Toreiz tā bija īsta delikatese.

11. Varēja zobus izlauzt, bet bija ļoti garšīgi

Mūsdienu veikalos pie vēlēšanās var atrast visu, bet agrāk, lai palutinātu bērnus, mammām nācās pastrādāt. Viņas gatavoja kozinakus – izlobnītas saulespuķu sēkliņas pārlēja ar karameli, un kad viss atdzisa, no tām veidoja nelielas briketītes.

12. Draudzība varēja būt ļoti garšīga

Daudzi man piekritīs, ka tā laika kausētais siers „Draudzība” bija neaizmirstams un ne ar ko to nevarēja salīdzināt. To pievienoja dažādiem ēdieniem un piekoda pie tējas.

13. Dabas delikteses

PSRS laikos visu savu brīvo laiku bērni pavadīja laukā, tāpēc viņi zināja bezmazvai visu augu garšu. Visiecienītākais našķis bija parastā savvaļas skābene.

14. Lūk, kā patiesi pietrūkst

Īrisa konfektes bija īstas zobu plombu bendes, taču šis upuris bija tā vērts. Lai arī tādi gardumi ir arī mūsdienu veikalos, to garša šķiet pavisam sveša.

15. Bārbekjū pieejams katram

Šodien uz ugunskura gatavojam gaļu, zivis, jūras produktus. Agrāk tāda asortimenta nebija. Gardākā delikatese, kuru gaidīja bērni piknikā, bija ugunskurā cepti kartupeļi. Izņem tos no ugunskura, viļā no rokas rokā, cenšas noņemt ašāk miziņu, lai tiktu pie gardā kāruma. Pat siekalas mutē saskrēja.

16. Saldummīļu kartupeļi.

Viens no vispieejamākajiem padomju laika desertiem bija kūka kartupelis, daudzi iemācījās to gatavot paši. Recepte pavisam vienkārša – sadrupina cepumus, pievieno tiem izkausētu sviestu un kakao. Visu samaisa un veido bumbiņas. Tāds, lūk, deserts!

17. Ēd, cik lien!

Ja nopirkt šokolādi vai kūkas PSRS varēja ne vienmēr, tad halva veikalos bija gandrīz vienmēr. Šodien dīvains varētu šķist vien fakts, ka to pārdeva skārda bundžinās.

18. Tās aromāts vilinākja kā magnēts

Agrāk reti kurš domāja par figūru, kraujot uz pannas doktordesas ripas, jo tā bija tik garšīga, ka ne vārdiem izteikt. Protams, kāds vēl tagad sevi lutina ar tādu paēdienu, tomēr mūsdienās tas vairs nav tik populārs.

19. Biedējošais dzēriens

Daudzi pirmo reizi ieraugot tējas sēni, domā, ka tas ir kaut kas dīvains, kaut kas līdzīgs medūzai, ko nekādā gadījumā nedrīkst ne ēst, ne dzert. Padomju laikā daudziem tā bija uz palodzēm trīslitru burkās, pārklātās ar marli, zem kuras notika brīnums, veidojās gardums, ko sauca par kvasu.

20. Garda un lēta kūka.

Ne vienmēr bija mājās pieejamas kūkas, tāpēc nācās improvizēt pašiem – nogriezt maizes šķēli, noziest to ar sviestu un uzkraut kaudzīti ievārījuma. Kurš gan domāja par slaido līniju?

21. Taupīgi, bet gardi.

Tas, protams, nav saldums, bet vienalga garšīgs. Tika ņemta maize, vislabāk – rupjā, mērkta augu eļļā un apkaisīta ar sāli. Varēja vēl šo ēdienu papildināt ar lociņiem  vai dillēm.  Daudzi domās, ka tā varētu būt uzkoda pie stiprajiem dzērieniem pieaugušajiem, bet nekā – to ēda bērni.

22. Ja maize sakaltusi – prom uz pannu

Reti kurš tagad izmanto šo recepti, jo ir taču tosteri un citi rīki. Agrāk gan bija ļoti populāri apkaltušu maizi iemērkt pienā, un olā un no abām pusēm apcept karstā pannā. Un, ja vēl pēc tam apber ar cukuru…

23. Labākis našķis pasaulē

Riekstiņi, kuru cepšanai bija izgatavotas pat formiņas. Riekstiņos pildīja vārītu kondensēto pienu. Tāpat gatavoja arī vafeļu trubiņas. Gandrīz katrā mājā bija vafeļu panna. Arī vafeļu trubiņas pildīja ar vārītu kondensēto pienu. Šos našķus parasti gatavoja daudz uz dažādiem svētkiem, bet to garša  atmiņā paliek uz visiem laikiem.