Divi mednieki iemūžināti uz tūkstošiem nogalināto bizonu galvaskausu kalna fona. Bizoni tika nogalināti laikā no 1830. līdz 1860. gadam, kad ASV ziemeļu štatos bizonu medības netika kontrolētas.

„Visur bija redzamas bizonu takas, bet dzīvu bizonu nebija. Tikai šo cēlo dzīvnieku galvaskausi un kauli balēja saulē,” rakstīja britu naturālists Viljams Gribss.

Tādas kājas tradicionāli Ķīnā sauca par „zelta lotosiem”, bet no deformētās pēdas lieluma tieši bija atkarīgs līgavas prestižs. Paldies Dievam, šī senā ķīniešu tradīcija nosiet sieviešu pēdas grimusi Lētā.

Bet šajā uzņēmumā 1985. gadā redzams angļu ģenerālmajors Horacio Gordons Roblijs kopā ar savu mokomokai kolekciju-maoru, Jaunzēlandes pamatiedzīvotāju tetovētajām galvām.

Te tāds rīks uzmanības koncentrēšanai. Izgudrots 1925. gadā. Izgudrojuma autors Hugo Hernsbeks. Parikte izgudrota, lai koncentrētos lasīšanai un teksta rakstīšanai. Tā nodrošināja pamatīgu skaņas izolāciju, nodrošināja ar tīru skābekli un ierobežoja redzes laukumu.

Neparasta izskata garīdznieks, vai ne? Ļooooooti neparasta…

Cilvēki ar gāzmaskām uz galvas Pirmā pasaules kara laikā. Un, lai arī tikai neliela daļa nāves gadījumu bija no saindēšanās ar dažādām gāzēm, tās tomēr ne bez iemesla tika uzskatītas par visbīstamāko ieroču veidu.

Skat, cik skaistu šalli uzcakoju. Nofotografē, es draudzenēm Instagramā palielīšos!

Šajā sirdi plosošajā 1945. gada fotogrāfijā iemūžināts karavīrs ar tūkstošiem laulības gredzenu, kuri piederējuši Holokausta upuriem pirms izsekošanām un masu iznīcināšanas.

Vecas fotogrāfijas ir brīnišķīgas, tās šodien paver durvis uz pagātni. Taču, kā redzi, dažas fotogrāfijas spēj sacelt matus gaisā, un ķermenim uzdzen šermuļus. Un varētu domāt, ka nekā pārdabiski biedējoša tajās nav, tomēr tām pilnīgi noteikti piemīt kaut kas ļaunu vēstošs.