Šī stāsta galveno varoni sauc par Jevgeniju. Vīrietis daudz ceļo un vada rubriku savā blogā, kurā salīdzina parastas kāpņu telpas dažādās pasaules pilsētās.

Kad viņš pēc ilgāka laika atgriezās dzimtajā Vladivostokā, tad saprata, ka dzīvot mājā, kuras kāpņu telpas ir tik bēdīgā stāvoklī, vairāk nevar. Jevgenijs uzskata, ka ar ērtu izremontētu dzīvokli ir par maz. Visam ir jābūt harmonijā, tāpēc vīrietis ķērās pie remonta.

Sākotnēji Jevgenijs rēķinājās tikai ar saviem spēkiem, bet tad tomēr nolēma apstaigāt kaimiņus un savākt pa 500 rubļiem no dzīvokļa. Kā jau bija domājis – daži teica, ka nav naudas, citi – ka viņiem nospļauties par kāpņu telpu remontu, bet vairāk nekā puse iedzīvotāju līdzekļus deva, 3 cilvēki nolēma palīdzēt remonta darbos.

Atsevišķi jāpiemin pirmā stāva iedzīvotāji. Par maz ar to, ka viņi nedeva naudu remontam, viņi neļāva izmantot savus elektrības kontaktus, lai šo remontu varētu paveikt.

Un tā četri cilvēki no 80 dzīvokļiem par savākto naudu un vēl pievienotu savējo, iegādājās materiālus un sāka remontu. Viņi noņēma veco krāsu, izlīdzināja un apmeta sienas, un nokrāsoja tās par jaunu.

Tāpat arī notīrīja no lifta durvīm reklāmas bukletus, nomainīja vecos gaismekļus uz gaismas diožu gaismekļiem un ielika jaunas durvis apkopējas noliktavai.

Vasarā aktīvisti nolēmuši izklāt grīdas ar keramogranītu, bet ar to vēl stāsts nebeidzas.

Pagāja pavisam neilgs laiks, kad uz sienām atkal parādījās jauni uzraksti. Bet Jevgenijs bez visa pārējā vēl bija uzstādījis novērošanas kameras.

Tāds ir viena cilvēka, kurš spēja padarīt šo pasauli kaut nedaudz labāku, kaut vai tikai kāpņu telpās, stāsts. Iespējams, ka tas nemaz nav daudz, bet tikai padomā, kas būtu, ja tādu cilvēku būtu aizvien vairāk.