Mitčels Kreddoks ar draugiem nolēma sarīkot sev atpūtas pasākumu brīvā dabā. Kad vīri sāka cept gaļu, viņi ieraudzīja, ka no meža viņiem tuvojas suns.

Viņi pamanīja, ka suns ir novārdzis aiz bada. Bet kad suns pienāca tuvāk, viņi ieraudzīja, ka tā ir kucīte un pavisam nesen tā ir dzemdējusi. Sunītes izmocītais izskats ļāva noprast, ka viņa nespēj pat savus mazuļus pabarot.

Pabarojuši suni, draugi nolēma dot viņai vārdu. Nosauca par Enniju. Vēlāk vīrieši devās Ennijai līdzi uz mežu, kur atrada septiņus kucēnus. Viņi gulēja bedrē.

Visi vīri kopīgi nolēma kucēnus paņemt. Bija astoņi vīri un astoņi suņi-7 kucēni un viņu mamma. Netraucēja viņiem arī tas fakts, ka lielākajai daļai viņiem jau suņi bija.

Paņēmuši suņus uz mājām, viņi tos nomazgāja un alus fondu izlietoja suņu barības iegādei. Viņu sirdis pilnīgi atkusa un viņi saprata, ka pieņēmuši pareizo lēmumu.

Tagad visi kucēni dzīvo kaimiņos, bieži tiekas, viņi nejūt, ka ir pašķirti, jo katrs jau ir ieguvis savu jaunu ģimeni!