Pēc dzemdībām kļuvu nedaudz apaļīgāka. Svars īpaši nepalielinājās, bet…

No vīra puses sākās pretenzijas, kas tas galu galā ir un tā tālāk.

Tā vietā, lai pateiktu – viss kārtībā, mīļā, tu vienalga esi labāka par visām un pagaidītu, līdz atgūstu formu, viņš sāka iet „pa kreisi”.

Un ne jau tikai vienkārši iet, bet kādā jaukā dienā viņš vispār neatgriezās.

Paliku ar bērnu uz rokām, neiedziļināšos sīkumos, domāju, tāpat viss skaidrs.

Galu galā es beidzu pārdzīvot un atgriezu spēkus, lai dzīvotu tālāk. Iegādājos suni, sāku rīta skrējienus kopā ar to.

Sāku trenēt presi. Morāli gan tas ir ļoti grūti, toties lieliski novērš sliktas domas…

Pieradu pie sporta, un ar laiku, atgriežoties darbā, pierakstījos uz nodarbībām fitnesa zālē.

Atšķirībā no trenera, kas bija mūsu sporta kompleksā, fitnesa treneris izrādījās uzmanīgs un pacietīgs cilvēks.

Pēc pāris gadiem nodarbību fitnesa zālē, es ne tikai aguvu iepriekšējo formu, bet pat uzlaboju to. Iemīlēju sevi atkal, iemīlēju savu ķermeni.

Reiz, atgriežoties mājās no sporta zāles, sportiskā formā, ar sporta somu plecā, pamanīju, ka pie manas mājas stāv mans bijušais vīrs. Ar ziediem un konfekšu kārbu…

Kā redzams, zvana, bet dēls viņam neatver.

Te nu sapratu, ka man tieši šeit un tagad ir iespēja piepildīt visu pamesto sapni…

Izdarīt tā, lai viņš nožēlotu.

Aizliku rokas aiz galvas, ātri piecas reizes pietupos un devos viņam pretī…

Ziniet, ko viņš man pateica?

– Meitenīt, vai jūs šajā kāpņu telpā dzīvojat? Vai varētu atvērt durvis?

Rūgti pasmējusies, aizsedzu seju ar rokām un sajutusi neaprakstāmu prieku, pagāju malā..

– Es kaut ko smieklīgu pateicu? Kas jūs tā sasmīdināja? Viņš jautāja.

– .. Zagsā… Kad zvērēji mīlēt un sargāt – pagriežoties pret viņu tieši sejā viņam teicu – līdz pat šai dienai rēcu!

– Lida? Lida? – viņš acis, izbolījis skatījās manī.

– Tev ir desmit sekundes, lai aizvāktos no šī pagalma, jau bez smiekliem pateicu viņam.

– Vai varu kaut dēlu Pašku redzēt? – lūdzās viņš.

– Viņu sauc Saša – sašutusi teicu… Vācies prom!

Aizgāja. Skatījos viņam pakaļ, viņš bieži atskatījās…

Bet jēga no tā?

Sapņi piepildās, ja ļoti vēlamies…