Pēc restorāna Grānts aizveda viņas uz kādu skaistu koka tiltiņu dabas rezervātā. Tad vīrietis notupās uz ceļa un uzdeva jautājumu par precībām. Protams, ka Kasandra piekrita!

Taču tas, ko viņš izdarīja pēc tam, pārsteidza viņu vēl vairāk.

Grānts pagriezās un uzrunāja Kasandras meitiņu – atceras jaunā sieviete. „Viņš pajautāja Adrianai, vai viņš var kļūt par viņas tēti un apsolīja visu mūžu viņu mīlēt un rūpēties par viņu.”

Adriana atbildēja: ”Paldies!” Vīrietis laikam gan bija gaidījis viennozīmīgu atbildi ”jā „ vai „nē”. Un Adriana uzreiz piebilda: „Jā! Beidzot man būs tētis!”.

Pateicībā par piekrišanu vīrietis mīļotajai sievietei uzdāvināja gredzenu, bet meitiņai kaklarotu.

Katram stāstam vienmēr ir labas beigas. Vienkārši vajag ticēt, ka viss būs labi un ka visam ir savs laiks un vieta. Neraugoties uz grūtībām un negatīvismu pasaule, vienmēr vajag ticēt labajam!