“Es jau esmu pieradis pie kritieniem. Tik ļoti, ka rokas autopilotā izstiepjas priekšā, un, pat ja krītu uz muguras, tad roka kaut kādā mistiskā veidā pašaujas zem galvas, lai mīkstinātu triecienu,” smejoties stāsta Aleksandrs.

Garām paiet meitene, kurai mugurā ir tāds pats krekls, kā viņam – un tas burvīgajam blondīnam nepaliek nepamanīts. “One wolf, super!!!” viņai nopakaļus izsaucas Aleksandrs. Meitene atskatās un atplaukst smaidā.

Kinofilmas varonis no reālās dzīves

Aleksandrs režisora Pāvela Gumennikova īsmetrāžas filmā “Sarauj, Just!” spēlējis pats sevi, un šī filma festivālā “Manhattan Short” ieņēmusi ceturto vietu pasaulē, savukārt pats Aleksandrs ieguvis labākā aktiera titulu Latvijā. “Pamatā filma ir balstīta uz stāstu, kuru es pastāstīju Pāvelam.

Viss notika tā: runāju ar meiteni pie stacijas. Mums klāt pienāca bezpajumtnieks, prasīja cigareti, mēs atbildējām, ka nesmēķējām un turpinājām pļāpāt. Pagāja kādas divas minūtes un šis vīrietis pieskrēja, norāva meitenei no pleca somu un metās prom.

Meitene skrēja viņam pakaļ, un arī es dzinos aiz viņiem. Es jau zagli biju gandrīz panācis, kad viņš atskatījās, redzēja, ka viņam pakaļ dzenas cilvēks ratiņkrēslā, un, šķiet, bija tik pārsteigts ka nokrita. Pēc tam pieskrēja vīrieši un paņēma no viņa somu,” stāsta Aleksandrs.

“Filmēšanai man izgatavoja skrituļdēli – vienkāršu dēli, kura riteņi griezās uz dažādām pusēm. Man tas ļoti iepatikās un tagad vizinos ar skrituļdēli. Man ir draugs, kuram ar ķermeni viss ir kārtībā, tā nu mēs parkā vizināmies kopā. Cilvēkiem acis vai no pieres izspiežas, kad viņi redz, kā pa parku vizinās cilvēks un rumpis,” smejas Aleksandrs. Pašironija, humora izjūta un mīlestība pret dzīvi – tās ir lietas, kuras atņemt viņam nav iespējams.

Noskaties video: