Pārsteidzoši, ka tas nebija parasts sētas suns, bet sugas haskijs. Riko atcerējās, ka viņu piesaistīja suņa spožās zilās acis. Tās nolemti raudzījās cilvēkā un lūdza palīdzību.

Puisis apžēlojās un paņēma suni pie sevis. Tā bija kucīte. Vārdu viņš tai deva atbilstošu- Hope (Cerība). Desmit mēnešus jaunais cilvēks cītīgi kopa suni. Viņi kopā brauca pie vetārsta, viņš baroja suni ar speciālu suņu barību. Ar katru dienu sunim kļuva labāk.

Visas izmaiņas Riko fiksēja un ievietoja uzņēmumus sociālajos tīklos. Drīz vien suņa atveseļošanai sekoja tūkstošiem cilvēku. Daudzi palīdzēja, pirka suņu barību sunītei.

Tagad Hope ir vesela un skaista ar melnbaltu vilnu. Zilās acis nu staro laimē. Kad Riko ir mājās, viņa burtiski staigā viņam pa pēdām. „Viņa pastāvīgi prasa maigumu”, -stāsta balietis. Starp citu, Soegiarto, bez Hope, mājās ir vēl četri suņi.

„Bali ir daudz zagļu. Suņi sarga manu māju. Jā, un man ļoti patīk dzīvnieki. Ja sastapšu vēl tādu suni, arī paņemšu pie sevis”, – teica jaunais cilvēks.