Nereti mūsu cilvēku dzīvēs un prātos ir iekārtots tāda lieta, ka sāk novērtēt lietas, apkārtējos cilvēkus un visu to, kas tev ir, tikai tad, kad ir jau par vēlu. Līdz pat pēdējām brīdim liekas, ka viss tas kas mums pieder, ir diezgan pašsaprotami. Tomēr tā nav. Un lieliski piemēri tam parasti ir cilvēku attiecības – tiklīdz attiecības tiek pārtrauktas, tad viena vai otra puse saprot, cik tomēr bija labi kopā.

Vēl jo vairāk, kad stāsts ir par dzīvību, kas karājās burtiski “mata galā”, tad vēl vairāk saproti, ka katra pavadītā minūte kopā ir kā dāvana.

LASI VĒL: Pelni kā mēslojums

Nav viegli aprakstīt slimnieku kopjoša cilvēka rūpes un pārdzīvojumus. Kad saslimst tuvs cilvēks, tu aizmirsti par visu uz pasaules, paliek tikai viens uzdevums – pavadīt ar sirgstošo katru sava laika minūti.

Roza Rodrika no Kalifornijas katru dienu brauca pie sava vīra uz slimnīcu. Viņas vīram bija vēzis pēdējā stadijā, tāpēc Roza saprata, ka kuru katru brīdi viņas Džulians var aiziet.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!