2018.gada oktobrī pēc cīņas ar ilgstošu slimību mūžībā devās mūziķis Valters Frīdenbergs. Vairākus mēnešus pēc pārdzīvotā Valtera draudzene Kristīne stāsta, ka jūt, ka apkārt ir piesardzība, komunicējot ar viņu.

Lai gan draudzības laikā mūziķa mīļotā publiski nerunāja par abu attiecībām, pēc Valtera nāves viņa neslēpj, kā jūtas. Sarunā kanālā “STV Pirmā!” viņa stāsta, ka pēc mīļotā aiziešanas mūžībā tuvie cilvēki pavaicā, kā viņai klājas.

“Sarunas nav īsas. Ja ir vēlme par to runāt, tad tās ir garas un filozofiskas sarunas.”

Runājot par brīžiem, kad viņa bija līdzās Valteram slimības laikā, Kristīne norāda, ka viņa runājusi, ka tā ir “mūsu” slimība, lai gan tuvie norādījuši, ka tā nav viņas slimība. “Un tu nevari tā vienkārši neteikt.

Tu esi tur iekšā.Tas ir mums- tā ir mūsu lieta. Mums ar to jātiek galā, un kā tas ir vienam pašam? Kāpēc tad es tur esmu? Es tur esmu tāpēc, ka tas ir arī mans uzdevums,” stāsta Kristīne. Jau vēstīts, ka neilgi pēc Valtera nāves kanālā LTV tika demonstrēts raidījums “Aculiecinieks”, kurā mūziķa mīļotā meitene Kristīne pastāstījusi, ka nedēļā, kad Valters devās mūžībā esot bijušas paredzētas abu kāzas.

Mūziķis savu mīļoto meiteni mīļi dēvējis par Krišiņu. Tikai retais zināja, ka tieši pateicoties “Dzeguzītei”, leģendārajam Latvijas Radio bērnu ansamblim, Valters savu meiteni vispār satika. Abu laulību gredzenos viņi vēlējušies iegravēt tekstu “Viņš mani mīlēja līdz mūža galam.”

Zelta pīnīte tagad apvij tikai Kristīnes pirkstu. Valtera gredzens viņai ir kaklā, ķēdītē. “Mēs bijām nolikuši datumu. No sākuma viņš gribēja dzimšanas dienā. Tad mēs uz otrdienu pārlikām. Šo otrdienu.

Kad paziņojām krustmātei, viņa teica: kur tik ātri? Bet ko vēl mums gaidīt? Mums nelikās ātri. Mums abiem tas latviskais un tautiskais patika. Gribējām kāzu dienā vilkt tos skaistos apģērbus no uzveduma “Dod, Dieviņi”.”