Taču reiz Herakliona izzuda. I gadsimtā pirms mūsu ēras notika milzīga zemestrīce, kura pilsētu nopostīja pilnīgi. Lielākā daļa iedzīvotāju gāja bojā, izdzīvojušie bēga, pametot visu savu iedzīvi. Pēc tam gruvešus pārklāja ūdens, un pilsēta pārtapa par mītu…

Blakus sabrukušajām sienām arheologi atrada trīs milzīgas rozā granīta statujas, kuras, domājams, sabruka zemestrīces laikā. Divas statujas attēlo nezināmu faraonu un viņa sievu, trešā statuja – Nīlas upes dievu Hapi.

Galvenajā templī atrodas monumentālas, hieroglifiem klātas, kapenes no rozā granīta. Uzraksta augšējā daļa līdz šim vēl grūti salasāma, bet spriežot pēc iztulkotās apakšējās daļas, tas, neapšaubāmi, ir paša Herakliona templis.

Bet iespaidīgākā ir divmetrīgā melnā granīta stēla, kas ir gandrīz pilnīga 1899. gadā atrastās stēlas kopija. Tas ir pirmais stēlu dublēšanas gadījums eģiptoloģijā. Teksts uz Nokrtažas stelas, kura tagad atrodas ēģiptiešu muzejā Kairā, vēsta par to, ka faraons Noktanebuss I ievieš 10% nodokli grieķu amatniekiem.

Teksts beidzas ar vārdiem: „Lai tas tiek iecirsts stēlā, kas uzstādīta Nokrtažā, Anu kanāla krasta. Nesen atrastā stēla ne ar ko neatšķiras no pirmās, tikai teksts ir: „Lai tas tiek iecirsts stēlā, kas uzstādīta pie ieejas Grieķijas jūrā Heraklionā-Tonisā.”

Zemūdens meklējumi tikai sākas, bet Godjo grupa jau ir atradusi daudz dažādu lietu. Visas tās datējamas ar I gadsimtu pirms mūsu ēras un agrāku laiku. Visi priekšmeti ir labi saglabājušies, kaut arī atradušies zem ūdens 2 tūkstošus gadu. Tur ir zelta auskari, rokassprādzes, matu sprādzes, gredzeni, simtiem monētu, kurām tikai nedaudz saskrambāta virsma…