Vecie, labie kartupeļi – mūsu ēdienkartes neatņemamā sastāvdaļa. Tie atrodami praktiski uz katra galda, un grūti būs atrast kādu, kuram tie negaršo. Ir vajadzīgs liels gribasspēks, lai atturētos no kārdinošajiem miltainajiem bumbuļiem.

Visi pasaules kulināri ar cieņu izturas pret kartupeļiem to universalitātes un vienkāršās pagatavošanas dēļ. Kartupeļi vārīti, kartupeļi cepti, kartupeļi cepti cepeškrāsnī, cepti ar visu mizu. Vieni paši kartupeļi un tik daudz variāciju!

Kartupeļu kaitīgums

Runā, ka kartupeļi esot otrā maize, un pēc iespējas biežāk tos vajagot iekļaut ēdienkartē. Diemžēl fakti apgalvo pretējo: parastie kartupeļi, ja tos lieto 2-3 reizes nedēļā, var paaugstināt asinsspiedienu, radīt saindēšanos un pat nogalināt. Paskatīsimies, kā tad mīļotais produkts var mums kaitēt un kāpēc.

Parunāsim par galveno kartupeļu sastāvdaļu – cieti, kas kartupeli padara kaitīgu, lai arī sātīgu produktu.

Kartupeļi satur 70-80 % cietes, tajos gandrīz nav olbaltumvielu, tauku un šķiedrvielu. Vienkārši tāpat vien cieti cilvēka organisms pārstrādāt mespēj, tāpēc ir jānotiek  milzumdaudzām ķīmiskajām reakcijām, lai cieti pārvērstu parastos pārstrādājamos cukuros. Šis darbietilpīgais process aizņem daudz laika – no 2-4 stundām. Cietes pārveidošanai organisms patērē kolosālu enerģijas daudzumu un bioloģiski aktīvo vielu (fermentus, B, PP, C un citu  grupu vitamīnus).

Bez nepieciešamā vitamīnu un mikroelementu daudzuma ciete praktiski nepārstrādājas: tā rūgst, pūst, saindē organismu, piesārņo asinsvadus.

Vārīti kartupeļi

Kad ciete mijiedarbojas ar karstu ūdeni, veidojas staipīga bieza masa, citiem vārdiem sakot, klīsteris. Un nu iedomājieties, kā šis klīsteris kuņģa – zarnu traktā salīmē, sablīvē uzsūcošās mikroskopiskās divpadsmitpirkstu zarnas pūciņas un tievās zarnas lejas daļu, apstādinot arī vielmaiņu. Lūk, kāpēc arī tik slikti organisms uzņem vitamīnus un mikroelementus.

Turklāt ciete gandrīz pilnīgi nomāc joda uzņemšanu. Tas, kā mēs zinam, noved pie daudzām slimībām, pat onkoloģiskām. Bet visspecifiskākā kaite ir hipotireoze – nepietiekama vairogdziedzera funkcija.

Resnajās zarnās šī cietes masa atūdeņojoties pielīp pie resnās zarnas sieniņām, veidojot daudzgadīgas nogulsnes – fekāliju akmeņus. Tie bloķē to orgānu darbu, kuri apgādā ar barības vielām noteiktus resnās zarnas apgabalus. Tā dēļ orgāni saslimst un atrofējas. Tiek izjaukta resnās zarnas mikroflora un skābums, tās spēja izstrādāt neaizvietojamās aminoskābes.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!