Diemžēl tā bija pēdējā Iļjas dzimšanas diena. Neārstējami slimais pusaudzis šķīrās no dzīves vasarā, augustā, un tika apglabāts vietējā kapsētā.

Tur, bērns, kurš pavisam nesen vēl dzīvoja, domāja un sapņoja, vietā palika tikai neliels zemes uzkalniņš un vienkāršs koka krusts. Cilvēki, kas pazina šo jauko zēnu, atnesa un nolika uz viņa kapiņa 40 baltas rozes. Bet atmiņas par vispopulārāko cilvēku uz Zemes, viņa labo sirdi un neiedomājamo mieru ir dzīvas vēl tagad.

Iļjas nāve bija traģēdija visiem, kas viņu pazina. Tai pat laikā šis stāsts iedvesmoja daudzus cilvēkus labu darbu veikšanai. Iespējams, ka, tieši pateicoties šim zēnam, simtiem ļaužu saprata, cik svarīgi ir palīdzēt apkārtējiem!