Klases biedru tikšanās ir liels brīdis visiem. Tā ir iespēja ne tikai satikties ar draugiem, bet arī parādīt sevi, pastāstīt par saviem panākumiem un nereti arī satikt savu skolas kādreizējo mīlestību.

Ikvienam no mums klasēs ir bijuši tādi klases biedri, kas nemācījās baigi labi un knapi uz 4 atzīmi izvilka savus pārbaudes darbus. Par ko kļuvis bijušais divnieku karalis?

Vai teicamnieks ir spējis iekārtot savu dzīvi? Šis ir stāsts par to, kāpēc nevajag spriest par cilvēku pēc tā, kāds viņš bijis skolā.

Klases biedru salidojums

Saša bija lielisks puisis skolā. Mācījās uzcītīgi, īpaši labi viņam padevās matemātika. Uzdevumus viņš risināja kā riekstus, un pat vairākas reizes saņēma apbalvojumus pilsētas olimpiādēs.

Sašas mamma strādāja skolā par apkopēju. Viņš bieži palika skolā pēc stundām, lai palīdzētu mammai mazgāt grīdas un iznest atkritumus. Iesākumā bērni jokoja par Sašu, bet viņš tam nepievērsa uzmanību. Taču vēlāk draugi novērtēja Sašas rīcību un arī paši sāka palīdzēt viņa mammai.

Skolotāju attieksme

Bija skolā arī tādi, kam nebija saprotama Sašas labsirdība un vienkāršība. Dīvaini, taču runa nav par parastajiem skolēniem, bet par bioloģijas skolotāju – Mariju Ivanovnu.

Bērni ne pārāk mīlēja šo būtni no pašas pirmās stundas. Stingra, klaigājoša un visai skaļa sieviete. Laipna viņa bija tikai pret turīgo vecāku bērniem. Uz visiem pārējiem viņa skatījās no augšas.

Laiks gāja uz priekšu un dzīves izaicinājumi parādījās aizvien vairāk. Tā iemesla dēļ bija jāsaprot, ko darīt tālāk.

Ej uz nākamo lapu un uzzini, kā liktenis izmainījās pēc 20 gadiem!