Automobīļa aizmugures sēdeklī, bērnu sēdeklītī es pamanīju bērnu. Atvēru mašīnas bagažnieku un caur to izcēlu bērnu (gadus četrus liels puika) no mašīnas. Pie viena no mašīnas izņēmu avārijas zīmi un uzstādīju to uz ceļa. Pēc tam es palīdzēju no mašīnas izkļūt meitenei – auto vadītājai. To izdarīju caur vadītāja puses durvju logu.

Pārliecinājies, ka bērnam un auto vadītājai nekas nekait, aizvedu abus uz ceļa malu. Blakus piestāja automobīlis Mitsubishi Airtrek, un es palūdzu tā vadītāju, lai viņš izsauc ceļu policiju un ātros.

Tad es piegāju pie automobīļa Hummer ar mērķi noskaidrot, vai tā pasažieriem nav nepieciešama palīdzība. Atvērtajā logā es ieraudzīju divus cilvēkus.

Viņiem bija tumša ādas krāsa, sprogaini melni mati un raksturīgs izskats, tas lika man domāt, ka viņi ieradušies pie mums no dienvidu reģioniem. Tāpēc es iedomājos, ka tie varētu būt apmaldījušies spāņu tūristi.

Es labi zināju spāņu valodu, jo bērnībā dzīvoju Madridē, kur vēstniecība strādāja mans tēvs. Tāpēc nolēmu dienvidu viesiem skaidrā spāņu valoda pajautāt, vai viņi redzēja luksoforā sarkano gaismu: Al huele pido rosa?”

Automobīļa Hummer vadītājs, atbildot uz manu jautājumu, nolēma iesist man caur atvērto logu ar kreiso roku, bet tā kā  tobrīd man vēl nebija noņemta ķivere, tad triecienu saņēma viņš pats.

Tā arī var izskaidrot viņa kreisās rokas četru pirkstu lūzumu. Pēc tam viņš izleca no mašīnas un sita man ar labo roku pa galvu. Tieši ar to var izskaidrot viņa labās rokas lūzumu.

Tad no mašīnas izleca otrs pasažieris un ar kaut kādu smagu priekšmetu iesita man pa muguru.  Man tas neradīja nekādas problēmas, jo man bija zem vējjakas motoaizsargveste, tā saucamais “bruņurupucis”.

Neiesaistījos ar uzbrucēju nekādās cīņās, vienkārši akurāti  noguldīju viņu uz asfalta un sāku gaidīt ceļu policiju. Bet Hummer pasažiera deguna un žokļa lūzumu es varu izskaidrot vienīgi tā, ka avārijas brīdī viņš automobīlī nav bijis  piesprādzējies, bet drošības spilvens trieciena brīdī vienkārši nenostrādāja.

Acīmredzot cilvēks traumas guvis pret automobīļa priekšējo paneli.

Par saplēsto Mahačkalas deputāta palīga apliecību neko paskaidrot nevaru, jo man par to nekas nebija zināms. Tāpat arī nav ne mazākā jausma  par to, kā tā varēja nonākt automobīļa Hummer vadītāja mutē un barības vadā.

Par cilvēkiem, kas ar motocikliem un skūteriem bija savākušies ap notikuma vietu, neko paskaidrot nevarēju, jo redzēju tos pirmo reizi.

Tāpat nevaru izskaidrot faktu, kurš bija tas, kas pārdūra visas Hummer riepas, izsita visus stiklus,  sagraizīja ādas salonu ar lauzni, sacaurumoja virsbūvi un piebeidza dzinēju. Ar to visu man nav nav ne mazākā  sakara.

Manu vārdu patiesību var apstiprinat, piemēram, automobīļu Mitsubishi Airtrek un Suzuki Jimny vadītāji un pasažieri.

Jā, šī puiša raksturu, izturību un humora izjūtu var balti apskaust. Vairāk būtu tādu puišu, kā viņš!