Tie bieži sastopami visās planētas malās – gan Meksikas līcī, gan Melnajā jūrā, gan Bali salā.

Shematiski tas izskatās tā: Bēgums jūras virzienā virzās perpendikulāri krastam:

Šie “koridori” izveidojas dažādās vietās jūrā pie paša krasta paisuma laikā. Viļņi veļas un sanes ūdens masas, bet pēc tam ar dažādu ātrumu nesas uz jūru vai okeānu, veidojot pretplūsmu.

Parasti ripa koridors ir šaurs: 2-3 metri un tā ātrums ir 4-5 km/h. Tas nav bīstami. Tomēr bēguma plūsmas var būt arī platākas – līdz pat 50 metriem un 200-400 metriem garumā, ar ātrumu līdz pat 15 km/h!

Tādi nav sastopami bieži, taču var būt.

LASI VĒL: Šī sieviete iznēsāja bērniņu savam dēlam. Jā, tas ir iespējams, bet nesteidzieties ar secinājumiem!

Kā var noteikt šādu plūsmu, lai tajā neiekļūtu?

Pievērsiet uzmanību sekojošām atpazīšanas zīmēm:

1. Redzams burzguļojoša ūdens kanāls perpendikulārs krastam.

2. Piekrastes zonā ir saskatāmi posmi ar citu ūdens nokrāsu: piemēram, apkārt viss gaiši zils vai zaļgans, bet kāda daļa balta.

3. Putu vai kādu ūdensaugu josla, kura no krasta virzās atklātā jūrā.

4. Plašā paisuma vilnī ir 5-10 metru pārrāvums.

Ja redzat kaut ko no aprakstītā, uzskatiet, ka jums ir paveicies, vienkārši neejiet peldēties tajā vietā. Taču neaizmirstiet, ka 80 % spontāni veidojošies ripi bieži vien vizuāli nav saredzami.

Bēguma plūsmas veidojas pie krasta. Tas ir, pat ja jūs stāvat ūdenī līdz vidum, vai vēl vairāk – līdz krūtīm, jūs var satvert rips un aiznest jūrā.

Un tieši tie, kuri peldēt neprot, tā arī dara – vienkārši stāv ūdenī un izbauda jūru.

Tāpēc nepeldieties vienatnē un neignorējiet brīdinājuma zīmes, kas izvietotas pludmalē.

Un pats svarīgākais moments:

Kā rīkoties, ja esi iekļuvis šādā plūsmā?

Noteikumi, kas jāievēro, ja esi iekļuvis bēguma plūsmā:

1. Neļaujies panikai! Saņemies, cilvēki, kuri zina uzvedības likumus ripā. 99% gadījumu izglābjas.

2. Taupiet spēkus! Nevajag par katru cenu peldēt pret straumi, veltīgi šķiežot enerģiju. Ir jāpeld nevis uz krastu, bet paralēli krastam. Ja rips ir šaurs (līdz 5 m) jūs ātri vien no tā izkļūsiet.

3. Analizējiet! Ja peldat paralēli krastam, bet izkļūt neizdodas, tad rips ir plats (no 20 metriem un vairāk). Tad tūdaļ pat beidziet šķiest spēkus un panikot! Bēgums parasti neturpinās ilgi un jau pēc 3-4 minūtēm tas beigsies. Pēc tam aizpeldiet metrus 50-100 atpakaļ un tad, periodiski atpūšoties, peldiet uz krastu.

Ir jāatceras vēl sekojošas lietas:

1. Rips nenovilks jūs dzelmē. Tas nav akacis. Visbiežāk bēguma plūsmas ir īsas un ar lielu ātrumu virzās tikai ūdens virsējais slānis, kurš velk no krasta pa ūdens virsu, bet ne dzelmē!

2. Rips nav pārāk plats. Tā platums nepārsniedz 50 metrus. Vairuma gadījumu tas ir 10-20 metrus plats. Rezultātā, nopeldot gar krastu tikai 10-20 metrus, jūs pamanīsiet, ka esat izkļuvis no ripa.

3. Ripa garums ir ierobežots. Plūsma ātri vien vājinās. “Vilcējs” zaudē savu spēku tur, kur viļņi sasniedz virsotni un sāk sasisties. Sērfotāju slengā šo vietu sauc par “line up”. Tieši tur mēdz satikties sērfotāji, kuri grasās pakļaut paisuma viļņus. Parasti tas atrodas ne tālāk par 100 metriem no krasta.

Esi piesardzīgs un informē arī citus!