Paņēmusi 10 kārbiņas ar ēdienu, viņa devās pie karavīriem. Vēlāk, pienākusi pie manis, viņa man jautāja: „Kas jums labāk garšo – liellopa vai vistas gaļa?”

„ Vistas,” es atbildēju, izbrīnījies par viņas jautājumu. Viņa devās projām un  pēc mirkļa atgriezās ar šķīvi ēdiena.

„Un šī ir mana pateicība jums.”

Pēc pusdienām devos uz tualeti lidmašīnas astes daļā, pa ceļam mani apturēja kāds vīrietis. ”Es redzēju, ko jūs izdarījāt un vēlos piebiedroties jums. Lūk, paņemiet  šo un sniedza 25 dolārus.

Drīz pēc tam, kad atgriezos savā vietā, es pamanīju, ka lidmašīnas komandieris tuvojas pa eju un skatās uz vietu numuriem, nodomāju, ka ne jau mani viņš meklē, bet pamanīju, ka viņš skatās uz numuriem tieši manā pusē.

Pienācis pie manas rindas, viņš apstājās, pasmaidīja, sniedza man roku un teica: ”Vēlos paspiest jums roku”. Ātri atsprādzējis drošības jostu, piecēlos un sniedzu komandierim roku.

Tad viņš skaļā balsī teica: ”Es dienēju, biju kara lidotājs. Reiz kāds cilvēks nopirka man pusdienas. Tā bija cēla rīcība un es to nekad neaizmirsīšu”. Es samulsu, kad visi pasažieri sāka man aplaudēt.

Lai nedaudz izvingrinātu kājas pagājos pa lidmašīnas eju uz priekšu. Vīrietis, kurš sēdēja apmēram 6 rindas man priekšā, arī  vēlējās paspiest man roku. Viņš arī atstāja 25 dolārus man plaukstā.

Kad mēs nolaidāmies, es savācu savas mantas un devos uz izeju. Lidmašīnas durvīs stāvēja vīrietis, viņš mani apturēja, ielika kaut ko mana krekla kabatiņā un, ne vārda nesakot, pagriezās un aizgāja. Vēl 25 dolāri!

Izejot no termināla, pamanīju karavīrus, kuri gatavojās braukt uz bāzi. Piegāju pie viņiem un iedevu 75 dolārus. „Jums vel kāds laiciņš jābrauc, līdz tiksiet bāzē. Pa ceļam varēsiet ko uzkost. Esiet veseli!”

Desmit jauni puiši beidza savu lidojumu, sajūtot apkārtējo cilvēku cieņu un atbalstu.

Dodoties uz savu mašīnu, es noskaitīju lūgšanu, lai viņi veiksmīgi atgriežas. Šie karavīri bija gatavi mūsu valsts labā darīt visu, bet es par to atmaksāt varēju tikai ar dažām maltītēm. Tas ir tik maz salīdzinājumā ar to, ko dara viņi…

Veterāns ir tas, kurš kādā savas dzīves brīdī ir bijis ar mieru savas valsts labā ziedot visu. Pat savu dzīvību.

Labsirdība izplatās kā riņķi uz ūdens virsmas. Labsirdība ir tas, ko šie karavīri, pilnīgi noteikti, nekad neaizmirsīs.