“Okupācija” var sēdēt tikai slimās smadzenēs. Es tajā “režīmā” piedzimu, un nebija nekādas okupācijas. Tagad jābūt lojāliem valstij – jaunvarai.
Tagad ir cits, bet arī sava veida režīms: vēl vairāk birokrātijas un uzraudzības, vairāk “ieteikumu”, kurus nevar nepildīt, krievu valodas faktisks aizliegums ar to “okupācijas” saukli – tīra veida krustnešu jezuītisms un divkosība.
Tā jūsu politika jau daudziem ir apnikusi un kaitinoša, dabūsiet pilnīgi pretējo ar to savu “okupācijas” termina musināšanu. Mums, 60.gados dzimušajiem, bija laimīga bērnība, izglītība bez maksas, tīra, ekoloģiska pārtika, un nevajag iestāstīt, ka mūsu dzīves PSRS bija veltīgas un Dzimtenei nederīgas.
Jūsu vara ne ar ko neatšķiras no vecās, tikai ar to, ka pie jums ir dzīve uz valsts parāda, totāls bezsaimnieciskums, un jūs finansē Starptautiskās Valūtas fonds, bet paši esat pliki kā baznīcas žurkas, vainodami “okupāciju”, kuras radītās ražotnes iznīcinājāt, radot bezdarbu, aizdzenot trešdaļu, vairāk pat, tautu labprātīgā trimdā, paši dzīvojat ar pasaules arhitekta naudas varas zīmēm maciņos.
Krievu rublis, starp citu, bija stabilāks, ar kapeikām varēja daudz ko, ko nevar atļauties tagad ar centiem. Gan viens, gan otrs tad ir “okupācija,” pārdomās dalījusies Latvijas iedzīvotāja.”
Kāds ir tavs viedoklis par to, ko sieviete uzrakstīja?
Šeit ir 38 komentāri
Rakstītajam piekrītu par apm. 70 %
Toreiz PSRS laikos izglītībai bija lielāka nozīme. Augstskolā stājoties bija jākārto iestāju eksāmeni.Tagad humanitārajās fakultātes salien pēdējie “zābaki”. Visi tiek pie diplomiem, ka tik samaksā naudu.
Psiholoģijas, žunalistikas, pedagoģijas studenti, kam tagad vēl pieplusojas viesnīcu biznesa skolas beigušie, galu galā vairo bezdarbnieku armiju.
ES dod miljonus, lai nosiltinātu iedzīvotāju daudzdzīvokļu mājas, bet mūsu deputāti nespēj radīt mehānismu, lai šo līdzekļus apgūtu. Beigu beigās milzīgas summas Latvijas saimniecībai atkal aizies gar degunu.
Arī padomju laikos visādi gāja, bet ne tik riebīgi kā tagad.
Un galvenais ,ka nonākuši jau esam tik tāli,ka nedrīkstam vairs sēdēt kurā katrā sirsniņmājiņā,bet tikai piereģistrētā ,un tajā kurā valdība atļāvusi,tā sakot kura izgājusi skati par atrašanās vietu un kvalitāti’Par riņķa diametru gan laikam vēl pagaidām neko nedzird!
Loti labi pateikta!!!!!
Patiesibā šāds viedoklis ir izdevīgs establišmentam, jo parāda, kādos maldos dzivo viņu oponenti.
“Es piedzimu LPSR republikā,1960. Gadā. Nekad nekādu okupāciju neizjutu.” – jā, bet citi izjuta gan. Ja kāds kaut ko mēģināja pateikt pret varu.
“Jūs, politiķi, esat galīgi nojūgušies ar to okupācijas termina ietiepīgu uzbāšanu ļaužu prātiem, cerot dabūt sev politiskus bonusus.” – vajadzētu precizēt, apr kuru okupaciju ir stāsts – par padomju vai Ukrainas Donbasa. Un kā kundze skaidros izvesto tūkstošus – kas bija tie, ko izveda lopu vagonos 1949.gadā. Lopu vagonos aizveda 10 000 ģimeņu.
” Bet pasaule nav un nevar būt viendabīga..” – NTV televīzija?
“Es tajā “režīmā” piedzimu, un nebija nekādas okupācijas.” – loģikas pērle
“Tagad ir cits, bet arī sava veida režīms: vēl vairāk birokrātijas un uzraudzības, vairāk “ieteikumu”, kurus nevar nepildīt” – jā, tā ir, bet to var kritizēt.
“Jūsu vara ne ar ko neatšķiras no vecās, tikai ar to, ka pie jums ir dzīve uz valsts parāda, totāls bezsaimnieciskums..” – pretruna. Tad PSRSesijā bija labi vai ne?
“jūs finansē Starptautiskās Valūtas fonds, bet paši esat pliki kā baznīcas žurkas, vainodami “okupāciju”, kuras radītās ražotnes iznīcinājāt, radot bezdarbu, aizdzenot trešdaļu, vairāk pat, tautu labprātīgā trimdā, paši dzīvojat ar pasaules arhitekta naudas varas zīmēm maciņos.” – mājiens uz sazvērestibas teorijām, kur nīstie kapitālisti ir izvedojusi labus argumentus un ‘šāda pieeja garanteti nodrošina vieglu atspēkosanu.
“Krievu rublis, starp citu, bija stabilāks, ar kapeikām varēja daudz ko, ko nevar atļauties tagad ar centiem.” – ak vai, atcereities, cik amskaja dolars apdopju laikā! Un džinsi!
Provokatīvs raksts, kas vietējam establišemntam atvieglo atspēkosanu.
Pareiz jau runā. Dēls aiziet uz veikalu un pretī krievuška, kas latviski nemāk. Viņam jāmācās krieviski, bet kāpēc tā dura nemācās latviski.
Pilnīgi piekrītu sievietes rakstītajam.
Tiem, kuri dzīvoja tajā laikā, nebija citas izvēles. Dzīve turpinājās ar visiem tas priekiem un bēdām. Un cilvēki tai pielāgojās. Cits vairāk, cits mazāk. Tāda nevienlīdzība kā šodien, neeksistēja. Pārtikušāk dzīvoja tie, kuri strādāja tirdzniecībā, arī šoferi. Rūpniecībā strādājošajiem bija iespēja atvaļinājuma laikā izmantot arodbiedrību piešķirtās ceļa zīmes uz sanatorijām, atpūtas namiem. Gandrīz katram uzņēmumam bija savs bērnu dārzs, vasaras nometnes skolēniem, atpūtas bāzes pieaugušajiem, ēdnīcas, kulinārijas, klubi dažādiem pasākumiem. Lielākajiem savas poliklīnikas vai slimnīcas. Protams, PSKP darboņiem specveikali, specpoliklīnikas un citādas “spec.” Budžetniekiem tādu ekstru nebija Protams, mākslinieki , dzejnieki, rakstnieki kotējās un tika dāsni atalgoti, ja nekritizēja valsts varu. Paši vien līdām no ādas laukā, uzrunādami viens otru vārdā un tēva vārdā. Ķēmojāmies līdzi katrai vēja plūsmai. Ne jau visi, protams, bet tomēr vairums. Tagad savu zaglīgumu, un citas negatīvas darbības kā attaisnojumu pat valstiskā mērogā pasludinām par okupācijas sekām Pie jebkuras valsts iekārtas jebkuros laikos ir dzīvojuši godīgi un negodīgi cilvēki.
Viss par ko, še, runā arī ir okupācijas sekas.
Latvijas gaišākie spēki ,tas ir cilvēki tika iznīcināti fiziski vai garīgi. Te tika iesūtīti pufaiknieki un viņi jau , tiešām , nejuta okupāciju
Suuper.Un loti pareizi uzrakstits.Atbalstuu.
Tagad modē ir graudus nevis kaltēt, bet apsmidzināt ar “Raundapu”. Iznāk lētāk. Par cilvēku veselību_nospļauties.
Piekritu….
…mans viedoklis?…Visticamāk, sieviete nav latviete un nav dzīvojusi krievu (padomju) laikā, vai arī piederējusi pie t.s. nomenklatūras…Visticamāk, viņai nebija no pusnakts jāstāv rindās pēc pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm un mēnešiem un gadiem pēc sadzīves tehnikas…Visticamāk, viņai nebija jābaidās, ka viņas dēls, kurš dienē PSRS armijā, tiks aizsūtīts uz Afganistānu un no turienes atgriezīsies cinka zārkā…vai arī viņas vīrs vai dēls (vai abi) tiks aizsūtīti uz Černobiļu un atgriezīsies ar sagandētu veselību…Visticamāk, ka viņu galīgi nesatrauca, kad viņai veikalā, poliklīnikā, vai jebkurā citā sabiedriskā vietā uzsauca ”govoriķe po russki”….Man visas šitās lietas totāli ”dūrās pakaļā”…vēl tagad riebjas atcerēties tos ”labumus”…..Tā ka viņai vajadzētu vēl kādus gadus 30 pagaidīt un tad rakstīt šitos rakstus..jo šobrīd vēl dauzi atceras, kā bija….
Piekrītu.
Stāvēja rindās, bet ledusskapji bija pilni ar kvalitatīvu pārtiku. Tad bija nelaimes , bet tagad arī notiek . No ārzemēm maz savējos atved mājās “kastītēs” un par bargu naudu. Ko nabagi nopelnīja, bet dažam vecākam jāmaksā sava nabadzība. Vai tad mēle nokritīs, ja runās citās valodās ne tikai latviešu? Kas no tā mainās kādā valodā vajadzības gadījumā runāt? Tad skolā bija jāiet – obligātā izglītība, veselības pārbaudes bija obligātās. Ja gribēja strādāt ( strādāt arī bija jāstrādā) , dzīvoja labi. Par bezdarbu pat sapnī neredzēja un braukšanu uz ārzemēm pelnīties. KAS TAGAD LABĀKS VIENKĀRŠAM LATVIETIM? Naudas vērtība tad un tagad. Cik maksā tagad veselība? Runāsim latviski, plikām pakaļām un bez darba un bez dzīves vietām, bez izglītības un sabojāto veselību, edot ievestos produktus. Atjēdzieties!
Latviešu valoda?Kur viņa tīrā latviešu valoda,piebāzta pilna ar svešvārdiem.Mēs par tīru valodu-riebjās.Kam vajag izglītotu tautu?takš tad nevarēs deputāti salikt savus tūkstošus ar minimālo un izdalot teikt ka tauta dzīvo labi.Pilnībā piekrītu rakstītām
…Visticamāk,ka viņai nebija jādzīvo komunālā dzīvoklī ar vēl 4-5 ģimenēm,no kurām vismaz pāris bija sociāli nelabvēlīgas,bet dzīvokļu rindā neuzņēma,jo kvadratūra sanāca pietiekama,uz vienu cilvēku 12 kvadrātmetri.Visticamāk viņai nebija jāuztraucas ko bērniem aut kājās,jo PSRS laikā ražotos bērnu apavus lielākoties varēja nosaukt par moku zābakiem,tas pats par pieaugušo.
Visticamāk,kaviņai nebija jāizstāv rinda 3 stundu garumā,lai nopirktu 200gr sviestu uz vienu rindā stāvošu cilvēku.
Arī ceļazīmes uz sanatorijām un atpūtas namiem netika dalītas pa labi un pa kreisi,tā ka vairumam tās atkrita,vajadzēja būt īpašiem nopelniem ,lai tās dabūtu.Ja bija mazi bērni,kuri slimoja,tad nebija nekādu cerību uz ceļazīmi.Varētu uzskaitīt vēl un vēl…
Labi pateikts.
tu G ESI MUĻĶIS UN TAS KURŠS APMAINIS CEPURI SEV PAR LABU PIE JEBKURAs VALDIBAS KAROČE STULBS DIRSĀ LIDEJS
Nozelojams radijums, tas butu nieks, bet tadas jau berniba sovjezitas piepes sobrid sez visas ministrijas. UN TAS IR BAIGI.
Nozelojams padomju produkts. Tas butu nieks, ja vien tadas neievainojamas komjaunietes sobrid netupetu visas ministrijas.
Pilnībā piekrītu visam iepriekš rakstītajam. Arī es esmu 60.gadu bērns,bet tādu drošības sajūtu, kāda bija manā bērnībā un jaunībā ‘mūsu laikos’ nevar sajust.Nav drošības par stabilu darbu un pieklājīgu atalgojumu(ja neesi pats īpašnieks). Līdz ar to arī jumts uz galvas paliek tik pat nedrošs-jo nekad nevar zināt KAD un KAS var nesanākt.TAJOS LAIKOS visiem bija darbs un visi bija apmēram vienādi labi paēduši.Līdz ar to nebija iemesla būt LIELAJAI DEPRESIJAI,jo paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks.Tagad cilvēki palikuši ļoti egoistiski-MAN,SEV,PAŠAM!Vienīgais ,ko mēs ideāli protam-nozākāt visus un visu, ko dara citi. Bet, kad pajautā*ko tu esi darījis valsts labā?* -nav jau ko atbildēt.Tad bija jārunā krieviski,tagad-angliski.Man liekas ,ka tad ‘krieviskie jaunvārdi’ ienāca apritē daudz mazāk kā tagad ‘angļu ‘.
Es okupāciju nesaskatu.Tas-ka ir vēl krievvalodīgie, kas nevēlas runāt latviski,nenozīmē, ka esam okupēti!Tad jau Rīgā paskatoties uz šiem daudzajiem firmu angliskajiem nosaukumiem,arī gribas teikt-okupējamies.
Tas viss ir aizgājis pagātnē.
Jā,jāpiekrīt daudzam rakstā paustajam.Tagad daudzi šausminās par krievu zēnu Pavļiku Marozovu paši nododami,noniecinādami visu savu tēvu ,māšu ,kādreiz darīto.Kā to nosaukt?
Ta jau kautkada vijolniece kas bez kom.partijas un kgb talu nebutu tikusi. Lai ciga sava nodaba un nebaz degunu kur nevaig. Laikam jau sarakstus sastadijusi ka, KIRKENSTEINS ,LACIS ,STUCKA. Tiem jau tapat ka sitai muzikantei Padumja vara bij brinisciga.
Padomju laika visi skolnieki strasdaja- septembri lasija kartupelus. Patika man tas, jo dzimu1952 gada. Bija jaiet ganos no 5.00 rita meza, slapja, Tagad nenozeloju.
Sievietei pilnīga taisnība . Arī ārstus varēja apmeklēt, ne tā kā tagad ka neko nevar atļauties. Visi strādāja un visiem bija darbs. Tagad tādus kā “sotņikus” valsts atbalsta un radina nestrādāt. Un tiešām bija drošības un stabilitātes sajūta. Bija attīstīta ražošana un bija rūpnīcas, bet tagad “brīvā” Latvijā esam brīvi no visa , pat sava cukura nav un leišu piens jāpērk.
visi komentari tiesi , tiesi precizi .
Esmu dzimusi 1950.gadā, bet nekad, nemūžam es negribētu atpakaļ pretīgos padomju laikus! Mav viņi riebās jau no pašas bērnības, visi tie meli, kas nepārtraukti tika skandēti par padomju cilvēku laimīgo dzīvi un viss pārējais, kas nāca tiem laikiem līdzi… Es priecājos par jaunajiem cilvēkiem, kuriem visa pasaule ir vaļā un viss atkarīgs no pašu veiksmes un darba spējām!
Ja jus slikti dzīvojāt, tas nozīmē, ka negribējāt strādāt. Tagad grib cilvēks strādāt, bet ir lielas problēmas tikt darbā, jo darba vienkārši nav. Nu tad , laimīgu ceļu uz ārzemēm. Tad padomājat, kur labāk un kad labāk. Vai savā dzimtenē vai ārzemēs strādāt un dzīvot. Slikti cilvēki ir visās tautībās. Ja tajos laikos bija izglītība, tad strādāja savā profesijā, bet kas notiek ārzemēs. Ar augstāko lv izgl’tību slauc govis un ravē dārzeņus.
Pilnīgi piekrītu, -bija stabilitātes sajūta.
….tanteij bubljiku droshi…
P
Pilniga taisniba,nebija bomzu un berni nesedeja pie kompjiem ,
Ne brīdi vairs negribētu dzīvot tajos laikos. Par kādu brīvību varēja būt runa, ja no ārzemēm iebraukušo tantuku nelaida tālāk par Rīgu? Aizbraucu pie viņas uz viesnīcu “Latvija”, bet jau nākošā dienā izsauca un VDK un pratināšanu kaut gan jau bija skaidrs, ka viss viesnīcā runātais jau ir viņiem zināms. Kad gribēju aizbraukt uz Poliju ekskursijā, to man atteica, jo man braucot “tādi” ciemiņi! Dzīvokļa rindā biju pirmais, jo dzīvoju avārijas stāvokļa mājā, tad tomēr dzīvokli nepiešķīra, jo man neesot pareiza politiska domāšana, atteicos stāties KPSS. Jebkurā uzņēmumā, ja direktors bija latvietis, tad vienieks bija krievs lai varētu kontrolēt. Vienkārši totāla izsekošana, tukši veikali, un rusifikācija. Par ko tur priecāties. Slavināt Ļeņinu, koncentrācijas nometņu dibinātāju, sarkānā terora iedvesmotāju?
Jauki,dzemdību ndaļā, starp kājām iesprauda salocītu autiņu, jājām, kā raganas uz slotas kātiem,zobus labojām ar vienīgo anestizācijas līdzekli ” krikaīnu” toties bez maksas,skološanās un studijas bez maksas, tikai ar brīvprātīgi piespiedu kārtā vergošanu kolhoza kartupeļu laukos. Dzīvokļus dabūja migrantu pūļi. Aizbraukt uz ārzemēm – utopija.
Bija stabilitāte un veseli nervi. Un esmu priecīga par savu bērnību un jaunību. Labi sportoju un redzēju visu Padomju savienību. Jā, daudz ko varēja dabūt pa blatu vai leišos, bet tas neatsver šos laikus…. Ko man kā latvietei, kas te dzimusi un augusi, ir devusi tagadējā it kā brīvā Latvija- denacinalizācija man un maniem vecākiem atņēma dzīvokli un izdzina ar maziem bērniem uz ielas!!! Padomju laikos, kas nebija slinks varēja strādāt vairākās vietās, bet tagad pirmspensijas vecumā Tev darba nav un tas ir šausmīgi!!! Es pat padomju laikos gāju baznīcā un neviens man to neaizrādīja. Tagad daudzi iedzīti depresijās, pamet valsti, jaunieši lieto narkotikas, jo tagad sporta un citas nodarbības par naudu….
Arī esmu dzimis tajā laikā – 1961. gadā. Sievietes rakstītajam nepiekrītu.
Nekad neesmu dzīvojis tik labi, kā tagad. Ar to miskastes padomju laiku nemaz nevar salīdzināt. Ar valsts struktūrām neesmu saistīts, strādāju speciālista darbu privātfirmā.
Arī esmu dzimis tajā laikā – 1961. gadā. Sievietes rakstītajam nepiekrītu.
Nekad neesmu dzīvojis tik labi, kā tagad. Ar to miskastes padomju laiku nemaz nevar salīdzināt. Ar valsts struktūrām neesmu saistīts, strādāju speciālista darbu privātfirmā.
Izsaki savu viedokli!