ina saka:

Ierēdņi kā nieres taukos: Piemaksas tūkstošos
29 komentāri

Drukāt

Rakstīt redakcijai

Scanpix
Ilze Šteinfelde, Šodien, 6:00

Valsts kanceleja ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā vēlas palielināt vidējā un augstāka līmeņa ierēdņu mēnešalgas maksimālo apmēru. Taču arī pašlaik valsts iestādes, tajā skaitā ministrijas, neskopojas ar savējo prēmēšanu un dažnedažādu atbalstīšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pagājušā gada decembrī vislabāk atalgotais darbinieks bija ministra biroja vadītājs Andis Geižāns. Viņš par decembrī padarīto kopā ar naudas balvu un piemaksu par darba kvalitāti un personisko ieguldījumu saņēma teju 7000 eiro uz rokas, liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija. Dāsnas naudas balvas un piemaksas decembrī saņēmuši arī citi IZM strādājošie – ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts naudas balvā un piemaksā par darba kvalitāti un personisko ieguldījumu saņēma 3026 eiro, neskaitot algu. Kopumā decembrī naudas balvas piešķirtas 56 IZM darbiniekiem, bet dažādas piemaksas (par vakanta amata pildīšanu, par virsstundu darbu, par prombūtnē esoša darbinieka amata pildīšanu, par papildu darba vai kvalitatīva (!) darba veikšanu) – 36 darbiniekiem.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekonomikas ministrijā (EM) 2017. gadā atlīdzību papildus mēnešalgai ir saņēmuši trīs ministra padomnieki: Ginta Ozola, Agita Baltbārde un Kaspars Bērziņš. Papildus mēnešalgai kopumā viņiem tika samaksāti 21 765,81 eiro, Neatkarīgajai stāsta EM speciāliste Evita Urpena. A. Baltbārdei pērn dažādās piemaksās un naudas balvās aprēķināti aptuveni 10 000 eiro uz papīra. Naudas balva mēnešalgas apmērā, kas visiem EM padomniekiem pērn bija 2264 eiro pirms nodokļu nomaksas, viņai piešķirta par ieguldījumu ministrijas mērķu sasniegšanā: Start-up ekosistēmas mārketinga pasākumu un ar tām saistīto vizīšu organizēšanā, kā arī projekta Konsultē vispirms virzībā. Ikgadējā darbības novērtējumā padomniecei piešķirta prēmija 75 procentu apmērā no mēnešalgas. Savukārt deviņus mēnešus – no marta līdz novembrim – viņa saņēmusi piemaksu 30 procentu apmērā no mēnešalgas par ieguldījumu, iniciatīvu un augstu darba intensitāti ministrijas tēla veidošanā un Start-up ekosistēmas izveidošanā.

Ozola pērn papildus mēnešalgai saņēma vēl aptuveni 9800 eiro. EM skaidro, ka G. Ozolai piešķirta prēmija 65 procentu apmērā no mēnešalgas ikgadējā darbības novērtējumā, kā arī piešķirta piemaksa 30 procentu apmērā no marta līdz novembrim par ieguldījumu, iniciatīvu un augstu darba intensitāti, strādājot ar gāzes tirgus liberalizācijas un ES struktūrfondu ieviešanas jautājumiem, kā arī ministra vizīšu sagatavošanu. Tāpat ierēdne saņēmusi naudas balvu mēnešalgas apmērā par ieguldījumu, nodrošinot likumprojekta Par valsts budžetu 2018. gadam un tā pavadošo likumprojektu virzību, kā arī darba koordināciju OIK krīzes komunikācijas laikā. Jājautā, ja ierēdņiem maksā balvas par budžeta sagatavošanu, kādi tad ir viņu pamata darba pienākumi. Tāpat jāuzsver, ka pašlaik, kad iedzīvotāji un uzņēmumi saņēmuši pirmos elektrības rēķinus ar jauno OIK, neapmierināto ir daudz. Daudzām zemnieku saimniecībām šogad atnāca par 40-60 procentiem augstāki elektrības rēķini nekā pērn decembri.
Piemaksu 30 procentu apmērā četrus mēnešus pērn saņēmis arī K. Bērziņs. Šī piemaksa bijusi par ieguldījumu un iniciatīvu nozaru un ministrijas stratēģijas izstrādē, kā arī strādājot ar darba tirgus pārkārtošanas jautājumiem.

KOMENTĀRI [29]
#
Anda 14.februāris 2018 9:14 atbildēt
Es uzskatu,ka mūsu ierēdņiem nekādu nopelnu nav un par valsts atīstību viņiem ir vienalga,galvenais ieņemt siltas vietas un tērēt nodokļu maksātāju naudu,ne jau tikai ierēdņiem ir diplomi kabatā,lielai daļai cilvēku ir iespējams pat labāki diplomi,bet viņiem nav pazīšanās un nevar tikt tajos gudro krēslos un jāstrādā zemāk atalgotos darbos vai jābrauc uz ārzemēm peļņa,lai var dzīvot normāli un uzturēt ģimeni

#
aisis 14.februāris 2018 9:10 atbildēt
VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
Naudas balvu un prēmiju lietus
Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
Grūtības ar pamatošanu
Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
– kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
– kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
– kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
– kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
– kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
– kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

#
🙂 14.februāris 2018 8:59 atbildēt

Arnis saka:

Tieši tāpēc es izvēlējos maksāt par kw/h