Savā 25 gadu jubilejā uzaicināju visus savus draugus uz restorānu, mums visiem bija jautri, neviens nedomāja neko sliktu. Vakarā izgāju ārā ieelpot svaigu gaisu.

Pēkšņi pie manis pienāca čigāniete. Teicu, ka nevajag man zīlēt, man nav laika un vispār man ir svētki. Tad viņa iespieda man rokā vīstokli un nomurmināja: ”Tavs bērniņš, tavs vienīgais bērniņš…”

Atdot viņai vīstokli atpakaļ man neizdevās, nācās ielikt to somā. No rīta, saiņojot vaļā dāvanas, atcerējos par čigānieti. Atvēru vīstokli, tā bija saburzīta papīra lapa, uz kuras bija rakstīts: ”Kaldarass Aleksejs 09.06.2010., Vistavočnaja iela 40, Novosibirska.”

Vārds man neko neizteica, tāpēc nolēmu aizbraukt uz turieni,paskatīties, kas tā par vietu. Izsaucu taksometru, nosaucu adresi, bet, kad aizbraucu, biju šokēta – tur bija bērnunams Nr.6.

Vēlējos uzzināt par bērnu, kura vārds bija rakstīts manā lapiņā. Man pastāstīja. Tas bija čigānu puisītis pusotru gadu vecs, bērnunamā nonācis mātes slimības dēļ.  Vesels, mierīgs un aktīvs, tikai viņs te netika mīlēts izcelsmes dēļ. Bija interesanti uzzināt, kāds ir šis bērniņš un kāpēc viņa vārds nonāca pie manis manā dzimšanas dienā.

Aizgāju ar vadītāju pie bērniem, ieraudzīju Ļošu – mīļš, mazs bērniņš ar milzīgām zilām acīm. No bērnunama aizbraucu satraukta, jo nesapratu, ko no manis gribēja čigāniete un kāpēc mazo puisīti sauca par manu vienīgo bērniņu.

Visu nedēļu mocījos minējumos, man kļuva žēl mazā zilacainā bērna. Neizturēju un braucu vēl reiz pie viņa, sapirku dāvanas. Bērnunamā tādi viesi ir vienmēr gaidīti, mani ielaida tūlīt. Piegāju pie bērna, sāku izkravāt dāvanas, pārģērbt viņu jaunās drēbītēs.

Mazulis pārsteigts mani vēroja, tad noteica: „Mamma.” Un apkampa mani ar savām tuklajām roķelēm. Projām braucu ar asarām acīs, bet nekur tālu netiku. Pusceļā griezu apkārt mašīnu, braucu atpakaļ, gāju pie vadītājas, pēc tam sāku kārtot dokumentus adopcijai. Pēc mēneša paņēmu bērnu mājās, biju laimīga un apmierināta.

Pēc kāda laiciņa devos uz pieņemšanu pie ginekologa, vajadzēja apsvērt, kādu kontracepcijas līdzekli izvēlēties, jo pagaidām vēl citus bērnus negribēju. Tur arī uzzināju, ka bērnu man nebūs dzemdes attīstības anomāliju dēļ.

Atcerējos, ko teica čigāniete par vienīgo bērnu. Lūk, tādu dāvanu ar pareģojumu es saņēmu savā 25. dzimšanas dienā.