Tad mans draugs piegāja pie gultas, pievienojot šo apakšveļu klāt citām lietām, kas bija saliktas bēru ceremonijai. Vakar mana drauga sieva bija devusies uz citu pasauli…

Katru dienu es dzeru izmeklētu vīnu no dārga kristāla pokāla, kurš tika uzdāvināts kāzās. Velku labāko uzvalku, pat, ja vienkārši vajag aiziet uz lielveikalu iepirkties. Es lietoju mīļākās smaržas katru dienu, nevis pa retam.

Tagad manās domās, vārdos un darbībās nav vārdu „kaut kad”, „kādreiz”. Turpmāk es jutīšu, dzirdēšu, darīšu kaut ko, neatliekot uz „pēc tam” – šeit un tagad.

LASI VĒL: Populārā influencere Didrihsone piedzīvo ļoti nepatīkamu situāciju: Man vienkārši trūkst vārdu (Foto)

Mani nomāc domas par to, kā rīkotos mana drauga sieva, ja būtu zinājusi, ka rīt viņai jādodas uz citu pasauli. Vidrīzāk, viņa sazinātos ar draugiem, kurus sen nav redzējusi, savāktu kopā ģimeni un aizietu uz savu mīļāko restorānu.

Es domāju, ka tad, ja es zinātu, kad es miršu, tad visas nepabeigtās lietas man traucētu un kaitinātu mani. Domāju, ka es zaudētu līdzsvaru tā iemesla dēļ, ka netikos ar saviem vecajiem, mīļajiem draugiem, vienmēr atliekot to visu uz „pēc tam”. Mani tracinātu vēstules, kuras es nerakstīju, atliekot arī to uz „vēlāk”. Es paliktu traks no domas, ka nestāstīju par savām jūtām saviem tuviniekiem pastāvīgi, bet tikai pa retam.

Tagad es nepalaižu garām izdevību ielaist savā dārgajā dzīvē smaidu un laimi. Es vairāk neturu sevī negācijas, dusmas. Es katru reizi atgādinu sev, ka katra minūte, katra nodzīvotā diena ir kaut kas neiedomājams.