Pēdējos gados ASV ar vēzi slimojošo bērnu vecāki aizvien biežāk izvairās no vakcinācijas, ķīmijterapijas vai starošanas. Bet, kamēr bērni, kuri slimo ar onkoloģiskajām slimībām, nav pilngadīgi, valstij ir tiesības viņus paņemt no mājam piespiedu ārstēšanai. Vecākiem par šādu atteikšanos draud cietumsods.

1994. gadā Masačūsetsas štatā 16 gadīgs puisis, kurš bija pārcietis jau piecus ķīmijterapijas kursus, kategoriski atteicās atkal iziet šādu Hodžkina limfomas ārstēšanas kursu.

Viņa vārds bija Billijs Bests un viņš nepiekrita tam, ka valstij ir tiesības lemt par viņa dzīvi, bet viņš arī nebija pieļaut savu vecāku arestu.

“Es aizbēgu tāpēc, ka jutu, ka ķīmijterapija saindē mani. Tā nobeigtu mani ātrāk, nekā vēzis pieveiktu mani!”,- atceras Billijs.

Viņš vairāk nevēlējas mocīt savu organismu ar ķīmiju, pat lai atbrīvotos no vēža. Tāpēc pusaudzis nolēma aizbēgt no mājām. Viņš pārdeva savas personīgās mantas, lai viņam būtu skaidra nauda un tad devas apceļot valsti ar pirmo pagadījušos autobusu.

Pēc kāda ceļojumos pavadīta laika puisis piestāja Hjūstonā, Teksasas štatā. Viņam nenācās klaiņot pa ielām, kā vairākumam aizbēgušo jauniešu.

Gandrīz uzreiz Bests iepazinās ar vietējiem skeitbordistiem, kuri palīdzēja viņam ar naudu un mājokli. Pa to laiku viņa vecāki pa visu valsti meklēja Billiju. Tika izmantoti arī masu mediji. Billijam nebija ne jausma par medībām, kas bija atklātas viņa meklēšanai.

Bet reiz kāda skeitbordista tēvs ieraudzīja Billiju vienā no kārtējiem televīzijas ziņu izlaidumiem, kur tika teikts, ka zēns aizbēdzis ar mērķi izvairīties no ķīmijterapijas.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!