Lai cik skumji tas arī nebūtu, jāatzīst, ka bērni bieži vien ir diezgan nežēlīgi. To uz savas ādas izbaudīja Ričards Dženkinss no Filadelfijas (ASV). Zēns bija bezpajumtnieks un viņš tik cītīgi mācījās un stundās cēla roku, ka viņu iesauca par „Hārvardu”.

Viņam bija ļoti smags liktenis, bet disciplīna un mērķtiecība neļāva nolaist rokas.

Viņš zināja, lai dzīvē ko sasniegtu, ir jāiegūst laba izglītība. Un pēc likteņa ironijas, šķiet tieši smieklīgā iesauka arī noteica viņa virzības vektoru.

Ričards Dženkinss spēja iestāties Hārvarda universitātē uz pilnu stipendiju, un viņa stāsts iedvesmo.

Kad Ričardam bija 6 gadi, viņa ģimene pazaudēja māju, kura bija ieķīlāta. Kopa ar diviem brāļiem viņi klejoja no štata uz štatu pa dažādām patversmēm.

Kļuvis par bezpajumtnieku, zēns saprata, ka viņam ir jāiegūst laba izglītība, lai viņš un viņa ģimene varētu normāli dzīvot.

Puisis cīnījās ar stresu un galvassāpēm. Tēvam bija infarkts, kad Ričards mācījās 8.klasē, viņš tika hospitalizēts. Šķita, ka visa pasaule ir pret viņu, bet viņš negrasījās padoties un cīnījās tālāk.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!