Viņa pastāstīja, ka ir mana vīra mīļākā, ka viņa ir stāvoklī un ka mans vīrs vēlas aiziet no manis, bet viņiem neesot kurp iet, un viņa lūdza man atbrīvot dzīvokli.

Kad mājās pārnāca vīrs, es sakrāmēju viņa čemodānu un teicu: „pie manis šodien bija pienākusi tava mīļotā sieviete, viņa man visu izstāstīja, bet viņa vēlas, lai es atstāju jums dzīvokli. Tad nu zini, dārgais, es to nedarīšu. Ja neatstāsi bērnam dzīvokli, pataisīšu tevi pliku.

Dzīvokli pārdosim, es paņemšu naudu par savu daļu un par meitas daļu, tev paliks tava trešdaļa.

Par to tu neko nenopirksi, tāpēc atstāj savu daļu mums, bet es nepieprasīšu alimentus.”

Tad runāja vīrs: ”Es piekrītu taviem noteikumiem, rīt iesim un visu noformēsim juridiski. Saproti mani, es nevaru vairs tevi mīlēt. Mēs esam vienaudži, bet es gribu mīlēt jaunu, spēcīgu un skaistu sievieti. Paldies, ka saprati mani.”

Nākamajā dienā mēs visu noformējām juridiski un pēc tam izšķīrāmies.

Meita ļoti pārdzīvoja tēva aiziešanu, viņa vēlējās tikties ar viņu, bet viņa jaunā sieva meitu padzina, kad tā bija devusies apciemot tēvu.

Kopš tā laika pagāja divi gadi, vīrs sāka nākt pie mums ciemos un prasījās atpakaļ, bet tas vairs nebija iespējams, jo man jau bija cits vīrietis, ar kuru gatavojāmies precēties. Manai meitai ar tēvu ir labas attiecības.

Mana vīra otrā sieva, kad saprata, ka nedomāju izvākties no dzīvokļa, vienkārši padzina vīru sakot: “Es domāju, ka dzīvosim kopā tavā dzīvoklī, bet tu visu atstāji viņai, tad nu ej un dzīvo pie viņas.”

Vīrs aizgāja no darba rūpnīcā, arī viņa aizgāja. Kur viņi dzīvo un kur strādā, man personīgi galīgi neinteresē.

Viņš dabūja, ko vēlējās: jaunu sievu, bet noturēt viņu neprata.

Bet tā jau vairs nav mana problēma, pats galvenais, ka manā ģimenē tagad viss ir labi. Man ir cilvēks, kurš mīl ne tikai mani, bet arī manu meitu.