Taču pirmo reizi pieredzējis, ka kāds tieši virsū brauc. “Tie ir profesionāli šoferi, kuriem gan vajadzētu saprast, kā uz ceļa rīkoties. Bet vadītāji man ir teikuši, ka viņiem ir ļoti maz laika, – ja neskries, viņiem nesamaksās.

Bet riskēt ar dzīvību kravas dēļ?” “Drausmīgi… šausmīgi…,” vēl vairākas dienas pēc notikušā I. Tīdem dreb balss, stāstot par piektdienas vakara reisu. “Sekundes daļas, un piecdesmit cilvēciņi – tas bija kaut kas. Mēs gājām purns purnā.”

Trīsdesmit darba gados pie autobusa stūres visādas situācijas esot gadījušās, bet tik traki nekad neesot bijis. “Piecdesmit cilvēciņi salonā,” vairākkārt atkārto šoferis, kura pieredze un labā reakcija izglābusi dzīvības.

Kad viņš sagriezis autobusu pa labi un nobraucis uz nomales, autobusa un smagās mašīnas kabīnes atradušās blakus. “Tai sekundes daļā pagriezu galvu uz tā vadītāja pusi, viņš spiedās virsū otram smagajam.

Un vēl astoņas vieglās mašīnas bija uz ceļa, kur manu autobusu mētāja, kad izgriezos. Pieredzējušais šoferis atzīst, ka neko tādās situācijās nevar izdarīt, visu izšķir sekundes daļas. Vai pēc notikušā nav bail atkal sēsties pie stūres?

“Neko citu jau es neesmu darījis, un nezinu arī, ko citu varētu darīt. Tas jau ir mans darbs,” saka I. Tīde. “Šoferītim pateiksim lielu paldies,” saka Liepājas Autobusu parka (LAP) izpilddirektors Māris Ārbergs. Viņš ir saņēmis liepājnieku pateicības vēstuli.

Vai tas būs tikai morāls vai arī materiāls paldies, paskatīšoties, kad uzzinās visus lietas apstākļus. M. Ārbergs vēlas personiski satikties ar I. Tīdi un pārrunāt notikušo. “Šoferītis ir labs, kārtīgs un profesionāls.

Ir patīkami, ka pasaka arī labus vārdus,” atzīst LAP izpilddirektors. Viņš zina teikt, ka vairāk bīstamu situāciju un arī avāriju notiek pilsētas satiksmē, kad autobusu šoferiem nākas strauji bremzēt: “Tāda nu ir braukšanas kultūra vienam otram, kas domā, ka paspēs.

Nesen bija gadījums, kad vieglā automašīna aizbrauca pie sarkanās gaismas, bija arī avārija Karostā. Labi, ka nav cietušo, bet tas viss prasa laiku un naudu.” Arī tālsatiksmē tagad ir tumšie rīti un vakari, kad jāpiesargās no meža dzīvniekiem, kā arī gājēji bez atstarotājiem iet pa ceļa malu.