Mēs visi zinām, kas notika 1986. gada 26. aprīlī. Černobiļas AES avārija kļuva par lielāko tehnogēno katastrofu atomenerģētikas vēsturē. Ar precīzu traģēdijas iemeslu noskaidrošanu speciālisti nodarbojas vēl pat šodien.

Postījumi, ko izraisīja sprādziens, izrādījās milzīgs. Augstā radiācijas līmeņa dēļ 30 kilometru radiusā tika evakuēti simtiem tūkstoši cilvēku.

Pamestā pilsēta Pripete kļuva par baismīgu katastrofas pieminekli. Turklāt pēc sprādziena izveidojies mākonis, iznēsāja radioaktīvo materiālu daļiņas pa Eiropu un PSRS teritorijām.

Tūlīt pēc katastrofas reti kurš iedomājās, kādas būs tās sekas uz bērniem. Iedzimto patoloģiju, ģenētisko slimību skaita palielināšanās, pieaugoša bērnu mirstība – tādas bija Černobiļas avārijas sekas nelaimīgajiem bērniem.

Īriete Adija Roča bija viena no tām, kas atsaucās lūgumam pēc palīdzības. Pašaizliedzīgā sieviete izveidoja labdarības fondu „Černobiļas bērniem”, cenšoties atvieglot slimo bērnu ciešanas.

Pirmos lūgumus pēc palīdzības brīvprātīgie saņēma no ukraiņu un baltkrievu ārstiem.

Mazie pacienti bija tādā stāvoklī, ka palīdzība bija nepieciešama nekavējoties!

Pēc vairākkārtējiem braucieniem pie cietušajiem, Adi bija šausmās. Par laimi, viņas saorganizētie brīvprātīgie spēja ietekmēt daudzu mazuļu likteņus!

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!