Tie, kas dzīvojuši PSRS laikos, lieliski atceras, cik ļoti atšķīrās tā laika sadzīve no tagadējās. Tā, piemēram, mājsaimniecēm bija grūtāk nopirkt vajadzīgos produktus un lietas, nekā dabūt naudu to iegādei. Izvēles trūkums, starp citu, tika kompensēts ar cenām, par kurām šodien klīst leģendas.
Paraugieties, kādas bija preču cenas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados. Tie, kas nedzīvoja tajā laikā, būs pārsteigti, bet tie, kas dzīvoja, varēs pakavēties atmiņās.
Ar rubli kabatā toreiz varēja paēst, aiziet uz kino, un pēc tam vēl aizbraukt uz mājām. Tramvaja biļete maksāja trīs kapeikas. Biļete pieaugušajam uz kino maksāja 25-50 kapeikas, atkarībā no seansa laika.
Gāzētā ūdens glāze bez sīrupa maksāja 1 kapeiku, ar sīrupu – trīs kapeikas.
Izlejamā kvasa krūze maksāja tikpat, cik gāzētā ūdens glāze ar sīrupu. Par litru piena no mucas nācās maksāt 20 kapeikas. 24 vai 26 kapeikas – ja piens bija treknāks. Par šo trīsstūrveida piena paku bija jāmaksā 16 kapeikas.
Runājot par padomju laika produktu cenām, katrs atceras desu. Interneta plašumos visbiežāk tiek runāts, ka par visu gabalu „Doktora” desas vajadzēja samaksāt 2 rubļus un 20 kapeikas.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
Šeit ir 15 komentāri
Inženieris ar augstāko izglītību pelnīja 120 rubļus mēnesī un dienā varēja atļauties notērēt 120 : 30 rubļus. Ja gribēja meiteni uz kafejnīcu aizvest un neapmierināties tikai ar kafiju un biezpienmaizīti, kādas dienas bija jāsamierinās bez pusdienām nodzīvot.
tai naudai bija vertiba nevis ka tagad tualetes papirs vertigaks ka sitie noladetie eiro
Tad jau tu laikam esi miļjonars? ka jau tik liela vertiba viņai bija.
neaizzmirsiisim ,, ka pecv visa vakjadzeeja staveet garaas rindaas un nekad nevareeji zinaat vai dabuusi galju, vai desu…ieejot veikala prechu klaasts bija tik mazs ka nosaucoties kukuuu atbalsojas pa visu veikalu..spekji un rupjmaizi vai sladskabmaizi visi gaaja pirka uz lauku tirdzinjiem tirgus paviljonos, ka ariii kartupeljus un citas preces no laukiem…taa saucamajos dzelzcelja veikalos neko dabuut nevareeeja un nekad nekaa nebija…bija shnjabis kristal, stooljichnaaja un maskovskaja uz taloniem, ziepes uz taloniem, konfektes bija marmelades, stiklenes un laimas asorti, baltmaizes bija divas shkjirnes ekstra ar 5 stripaam, un paratsa ar 3 stripaam un kjiegjeliitis, saldeejums bija plombiirs un citrona preteklis vafelee…ar to arii veikala pplauktu klaasts beidzas….
Bet nezin kāpēc visiem viss bija mājās
PSRS laikos preces bija ļoti kvalitatīvas, desas bija garšīgas un kārtīgām saimniecēm nekā netrūka. Mazpilsētās ļoti daudziem bija pa gotiņai, piens bija lēts, vājpienu varēja dabūt pa velti vai 3 kapeikām litrā. Lielākā daļa cilvēku bija ļoti laimīgi. Eiropas savienībā mazākā cilvēku daļa ir ļoti laimīga. Nesen televīzijā bija dokumentālā filma, ka tajos laikos esot bijusi viena desas šķirne, man bija kauns klausīties tādus melus. Mums pilsētā bija gan kulinārija ar dažādiem garšigiem kulinārijas izstrādājumiem, gan dedu ražotne, kur arī kūpināja vistas. Tādas vistiņas šodien nav atrodamas nevienā veikalā. Novēlu visiem tautiešim iet pa dzīvi ar stingrāku mugurkaulu un nepiekrist visādām muļķīgām šodienas regulām, jo šodien visām cigaretēm ir noņemts marķējums cik tās ir stipras, cik tajās ir nikotīns, laikam lai jauno paaudzi saindētu tā kārtigi, jo viņai ir liegts izvēlēties cik stipras cigaretes smēķēt. Par šo regulu man ir ļoti kauns, ka tiek izdoti muļķu likumi, TAD ARĪ ALKOHOLAM VAJAG ŅEMT NOST GRĀDUS MARĶĒJUMĀ. Ceru ka kāds nāks pie prāta, kurš to izdomāja LATVIJĀ izdot.
Nezinu kurā vietā Līga dzīvoja, bet Liepājas pusē bija katastrofāls gaļas produktu trūkums. Visi brauca uz Lietuvu,nez kāpēc tiem vienmēr bija desas?Vēl varēja pa blatu Paplakas armijnieku veikalā ko dabūt.Visi bija laimīgi… pat pa tv skatoties Černobiļas avārijas likvidētājus,tie vienmēr izskatījās laimīgi.Savādāk nevarēja būt,vai šodien Zkorejā kāds ir nelaimīgs?
Mūsdienās to sauc par sliktu loģistiku,Lietuvā bija desasa,Igaunijā džemperi,mums bija Dzintara smaržas.
Jums paldies par taisnību,mūsdienu vara melo mums padomju laikā dzimušajiem.
Tikai, ja salīdzinam padomjlaika cenas, vajadzētu salīdzināt arī algas. Normāla alga bija 100 rubļi brutto (maksimālā 200 rbl, vairāk neļāva nopelnīt), tātad pēc nodokļiem vēl mazāk. Dzīvoju un strādāju tajos laikos. Teikšu, ka nekas daudz no tās algas pāri nepalika… Un vēl visu vajadzēja “izdabūt”, jo nebija jau veikalos nekādas izvēles. Uz ielas bieži nāca pretī otra “Es” – tādā pašā kleitā vai mētelī…
Es arii esmu padomju laikā dzīvojusi…bērnus audzinājusi..un varu droši teikt..bijām paēduši..pliki nestaigājām un visiem bij kur dzīvot. Nesaku ka tagad ir slikti bet sāp trakā nevienlīdzība..Ko tas dod ka veikalu plaukti pilni ja nevari nopirkt jo naudas nepietiek..darba nav…par pensiju vispār nav ko runāt..
Grigulim,Marei un Līgai ir taisnība par visiem 100% .Arī es tos laikus baudīju .Tad labāk atgriezties pagātnē ,nekā tagadnē.Ko dod tā pārtika ar visām E. un P. vielām visur lielākā ķīmija un tas pats nav nopērkams ,jo pensijas ir tik zemas un mazas,ka ar tām nevar savilkt galus .PSRS laikos nekas tāds nebija ,reti bija sastopami ,,bomži,,.Tagad visās pilsētās un laukos ,nabadzīgie cilvēki netrūkst,jo nav arī darba.Muļķības ,ka tad nevarēja nopirkt importa preces -es viņas vienmēr dabūju. Braucām uz Igauniju pēc desām un vedām uzreiz pa 10.palkām ,arī priekš citiem saviem paziņām. Arī deputātiem nebija tādas algas un viņu nebija ar 100iem ,kā tagad .PSRS laikos bija priekšnieks ,vietnieks,sekretāre un viss ,bet tagad saeimā savilkta visa savu radu ,radu saime un vēl sazin kas ! Sen viņus visus vajag atlaist no darba, un nav ko celt tās milzīgās gaismas pilis, jaunas sporta halles-tas tikai tāpēc tiek darīts ,lai varētu savās kabatās sabāzt naudas čupas .Ja liktu renovēt vecās ,tad tas nav izdevīgi ,jo redzēs ,kur paliek katra ieliktā kapeika ,bet ceļot jaunas ēkas neviens nevar izsekot ,kur paliek tie MILJONI -protams,ka viņi netiek izmantoti GODPRĀTĪGI -vai tas jums ir skaidrs!!!
Esmu dzimusi 1958.gadā. Tā kā esmu īsts PSRS produkts. Man tajā laikā nekā netrūka, dzīvoju ļoti labi. Izglītība bija pa velti, medicīna arī. Dzīvoju privātmājā, vecākiem pensija bija 120 rubļi (pietika visam ). Darbs bija nodrošināts.Par rītdienu varēja neuztraukties.
Cenas jau tādas bija gan, bet, inženiera alga bija 120 rub.
Mana mamma strādāja pastā par 80 rubļiem mēnesī. Tas nebija daudz, bet badā nedzīvojam un varējam atļauties pat izklaides. Tagad par 800 eirīšiem mēnesī ģimenei ir krietni jāsavelk jostas un parizklaidēm jāpasapņo.
Izsaki savu viedokli!