Vīrietis izmūk no cietuma, kurā pavadījis pēdējos 15 gadus. Viņš ielaužas kādā mājā, meklējot naudu un visādas citas dārglietas, un ierauga jaunu pāri gultā.

Viņš pavēl vīrietim izkāpt no gultas, piesien viņus pie kresla. Kamēr sien sievieti pie gultas, viņš uzkāpj uz viņas, noskūpsta viņas kaklu, pieceļas un aiziet uz vannas istabu.

Kamēr viņš ir tur, vīrs saka savai sievai: “Klausies, šis vīrietis ir izmucis no cietuma, paskaties uz viņa drēbēm! Viņš droši vien pavadījis daudz laika tur un sievieti nav redzējis gadiem.

Es redzēju, kā viņš noskūpsta tavu kaklu. Ja viņš vēlas kaut ko no tevis, nepretojies, nesūdzies, dari visu ko viņš tev liek.

Dod viņam visu, kaut cik viņš arī būtu pretīgs. Šis vīrieties droši vien ir ļoti bīstams. Ja viņš kļūs nikns, beigās abi būsim cietēji. Esi stipra, dārgā. Es tevi mīlu.”

Uz ko viņa sieva atbild: “Viņš neskūpstīja manu kaklu. Viņš man čukstēja ausī. Viņš man pateica, ka viņam neinteresē sievietes, tu viņam likies piemīlīgs un pajautāja, vai mums ir Vazelīns. Es pateicu viņam, ka tas ir vannas istabā. Esi stiprs, dārgais. Es arī tevi mīlu!!”