Gribu pastāstīt par situāciju, kuru vēroju šajās dienās. Vakarā nācu no darba pa Novinskas bulvāri, iegāju kafejnīcā pzdzert kafiju. Pie kases bija neliela rindiņa (pirmā bija veca sieviņa, pēc izskata spriežot bezpajumtniece vai ļoti trūcīga, tad bija divi jauni puiši, vīrietis vidējos gados un es. ).

Tā nu māmuļa saka pārdevējam, ka ir nosalusi un palūdz ieliet viņai glāzi karsta ūdens.

Nodomāju, ka pārdevējs palūgs viņai atstāt kafejnīcu, bet es kļūdījos, viņš pagatavoja viņai tēju, salika turziņā dažādas smalkmaizītes, baltmaizes klaipiņu, apsēdināja pie galdiņa un pateica, ka tūlīt viņai atnesīs tēju.

Vecā māmuļa, neticot savai laimei, stāvēja un gandrīs apraudājās.

Tā kā tas aizņēma laiku, divi aiz vecās māmuļas stāvošie puiši sāka skaļi protestēt, sakot, ka visādus salašņas nav ko apkalpot. Kad pienāca puišu rinda, pārdevējs viņus ignorēja un sāka apkalpot nākamo pircēju.

Abi puiši bija sašutumā, bet pārdevējs viņiem atbildēja: „Mēs visādus salašņas neapkalpojam.” Jums vajadzēja redzēt abu reakciju – viņi brēkdami pieprasīja izsaukt menedžeri.

Kad atnāca menedžeris, uzzinājis situāciju, viņš vienkārši pasūtīja šos puišus un ieteica vairāk nenākt uz šo kafejnīcu. Tad nu pārdevēj un menedžeri, ja lasāt šīs rindas, tad ziniet, jūs rīkojāties pareizi.

Bet tiem diviem puišiem iesaku iemācīties cienīt citus cilvēkus un būt laipnākiem.