Mazs puisēns basām kājiņām stāvēja apavu veikala priekšā un lūkojās skatlogā. Pie viņa piegāja kāda kundze un jautāja:

-Mazo zēn, kāpēc tu tik nopietni lūkojies šajā skatlogā?

-Es lūdzu, lai Dieviņš man uzdāvina kurpītes,  – atbildēja zēns.

Sieviete paņēma zēnu aiz rokas un ieveda veikalā. Tad viņa pajautāja klerkam, vai var dabūt bļodu ar ūdeni un dvieli un arī vēl pusduci zeķu zēnam.

Klerks izpildīja sievietes vēlmes. Tad sieviete aizveda zēnu dziļāk veikalā, notupās uz ceļiem un nomazgāja mazajam puikam kājas, noslaucīja tās dvielī un uzvilka kājiņās zeķes. Viņa nopirka puisēnam pāri kurpju, ielika maisiņā pārējās zeķes, noglaudīja zēnam galvu un noteica: „Tagad, protams, mazo zēn, tev ir daudz ērtāk, vai ne?”

Kad viņa pagriezās, lai ietu prom, mazais puika pārsteigts paķēra sievieti aiz rokas un ar asarām acīs pajautāja: „Vai jūs esat Dieviņa sieva?”