Vadītāja par to klusēja, runāja tad kad to pastāstīja bērns! Vēl kāda cita situācija – kad vedot bērnu uz dārziņu, pa grupas logu redzu (citā grupā), stāv puisītis un raud, lācītis rokā, – audzinātāja rausta aiz pleca bērnu un saka ”aizver muti” (divgadnieku grupiņā).

Cita situācija – audzinātājas nevar pastāstīt, kad bērns guvis kādus savainojumus / nekad pašas nepasaka, tas spilgti izpaužas bērnu laukumā, kur audzinātājas bērnus nepieskata, jo ir aizņemtas ar personīgu lietu runāšanu stāvot aplītī, bērniem ir uzgrieztas muguras, un tai pat laikā neredz ka aiz muguras bērni kaujas.

Vēl kāda sēž telefonā – aplikācijā facebook. Interesantas lietas bērns stāsta – audzinātāja liek stāvēt pie staba grupas vidū, un citam bērnam liek iet stāvēt tualetē! To ka bērniem liek sēdēt tualetē par nepaklausību, ir teikusi arī cita mamma, ka bērns par tādu lietu stāstījis.

Protams, audzinātājas taču visu noliedz. Tad kā tas nākas – ka divi dažādi bērni izdomā vienu un to pašu pasaciņu? Audzinātāja apgalvo ka bērni visu melo un izdomā! Vēl kāda cita situācija – bērns sūdzas, ka audzinātāja visu laiku skaļi kliedz!

Bērnu raustīšanu un purināšanu aiz rokas vai pleca, to esmu vairākkārt novērojusi, teikusi, bet vait tad kādam tas rūp? Vai tad kāds to ņem vērā?

Vadītāja vēl atļaujas uzbrukt vecākiem, sakot ka vecāki esot pārāk emocionāli, un pārāk asi reaģējot, un ka neesot pamata satraukties, ka bērni melojot! Tas ka šajā bērnudārzā notiek reāls bardaks un pārkāpumi, par to vadītāja vaino bērnus un bērnu vecākus!

Bet pretenzijas no vecākiem notušē un slēpj izmantojot perfektu psiholoģisko pieeju – uztaisa beigās visu tā, ka vecāki vainīgi, bērns vainīgs un tad vēl uzsver ka mājās drošvien viss neesot kārtībā utt…

Un tas, ka bērnam ir iestāstīts ka mammai neko nevar teikt – tas nu ir skaidrs, jo uzdodot bērnam jautājumu kā klājas dārziņā, kā patīk audzinātāja – bērns nolaiž acu skatienu, paliek tramīgs, sejā bailes, un novēršas no tēmas.

Pat domāt negribas ar kādām metodēm audzinātājas to iestāsta bērniem, ka mammām neko nevar teikt. Pēdējais piliens – tas ka bērns sāk sūdzētie ka audzinātāja spiež pirkstus ka rociņa ļoti sāp, pēc tam par to tiek ziņots vadītājai, vadītāja pēc tam uzbrūk bērna vecākiem sakot ka bērns melo!

Rezultātā – bērnam stress, un bērns pieslapina gultu naktī, ko jau nav darījis no divu gadu vecuma! Un šis ir spēcīgs signāls tam, ka tiešām jāsāk uztraukties par to, kas iekšienē notiek PII ”Bitīte” !”