– Strādājot papildstundas, tu mazāk velti laika sevis pilnveidošanai, sportam, lasīšanai, pašizzināšanai, ceļošanai u.t.t. Tu praktiski neinvestē sevī, lai no šauras nišas atreferētāju kļūtu par dinamisku kreatīvu personu un spētu savu vērtību pacelt, jo nebūtu atreferētājs, bet ģenerātors (par ģenerātoru var kļūt tad, ja tu spēj izzināt lietas būtību un sakarību, iziet no komforta zonas un tajā brīvi spēlēties pragmātiski un sistemātiski, strādājot ar nepārtrauktu mainīgo ienākšanu).

– Tātad. Pēc vidusskolas tev ir 18 gadi. Tu studē 5 gadus un strādā smagi vēl 10, lai dzīvotu + nomaksātu mācību kredītu + paņem mašīnu uz nomaksu uz 5 gadiem, lai būtu mobilāks, bet mašīnas pienesums mobilitātē pret 1 ekspluatācijas kilometru liek tev strādāt vēl vairāk.

40 gadu vecumā tu saproti, ka tev nekā nav un sāc sūdzēties, ka valsts tev neko nedod, ka visu mūžu vergo kā profesionālis un pienākot krīzei, tu esi bezpajumtnieks vai uz pabalstiem!

Ar to visu vēlos teikt: kamēr TU nesapratīsi, ka:

– Kļūdīties ir cilvēcīgi. Censties sasniegt neiespējamo ir vienīgais veids, kā tu vari dzīvot labāk.

– Ka atrasties komforta zonā ilgstoši nozīmē degradēties un ilgtermiņā palikt bez nekā.

– Ka tavs laiks ir vērtīgāks nekā jebkura valūta uz zemes un ka velti vispirms laiku tam, kam tici, un tad radi tam finansiālu vērtību (dari darbu ar kaisli, un par to saņem naudu). Jo tikai tā tu spēsi pilnveidot savu zināšanu apjomu un nodrošināt iztiku.

– Nekad nestrādāt priekš sistēmas, kas tērē tavu laiku, jo sistēma ir cilvēkiem, nevis cilvēks sistēmai.

– Ka viss sākas no tevis, jo starp lielu ideju un tās realizāciju ir tikai un vienīgi cilvēka darbs un vienīgais, kas spēj ideju realizēt ir tās autors, ja tici tai – sasniedz to!

– Nekad nepieņem faktu, ka kāds saka, ka tev tā jādara, ja tam nav pretim racionāls arguments, kam tu tici. (Nekad nedari lietas, kurām netici, jo bez ticības sev vai mērķim, darbs jau ir nolemts neveiksmei).

Katru mēnesi tiekos un runāju ar desmitiem studentu, skolēnu, uzņēmēju, skolotāju un citām grupām. Un ziniet, kas ir viss perspektīvākās personas uz šīs planētas?

Nevis doktori, nevis studenti, zinātnieki vai profesionāļi, bet gan BĒRNI! Tie nebaidās darīt un realizēt savus sapņus, tie no sirds dara lietas, kurām tic, nepārtraukti ir ārpus komforta zonas savā zināšanu un spēju jomā, nepārtraukti mācās pašmācībā, un, ja ko aizliedz, vai kaut ko nezin, viņi pajautā kāpēc?

Vai arī pamēģina, pat, ja aizliedz, lai zinātu, kas notiks. Tieši tāpēc bērni ir desmitiem reižu pārāki par mums, jo viņi ikvienu savu minūti pavada, pilnveidojot sevi visos virzienos.

Ar šo visu gribu pateikt. Ka katrs no mums ir laimes kalējs, bet ja reiz esi izvēlējies būt sistēmas vergs, tad nesūdzies, bet vergo, ja esi izlēmis būt PATS, tad cīnies un nesūdzies, ka neizdodas. Lai kurā pusē TU būtu, tā ir bijusi tikai un vienīgi tava izvēle un tavi lēmumi! Tavi lēmumi padara tevi par tik vērtīgu, cik tu šodien esi. Un, ja tev nav nekā, ko vēlies, tad padomā – kas tev jāizdara, lai to iegūtu un IEGŪSTI!”