Kāds latviešu uzņēmējs vārdā Artis Daugins ir paudis savu viedokli par to, kā viņš rīkojas šajā situācija un papildus tam viņš arī iesaka, kā citiem vajadzētu rīkoties.

Artis raksta:

“Šodien uzrakstīju vienu rakstu, kā tu vari censties cik gribi, bet ja esi melnā pīle, tad esi un nevienam tavu pakaļu nevajag.

Daudzi rakstīja a ko darīt ja krīze likusi sevi manīt un tavu pakaļu neviens neglābj:

1. Pieņem un apzinies, ka tu neesi nevienam vajadzīgs (nu es te nesakitu sentimentālās lietas, Ģimeni, daži draugi utt). Domāju kopumā ekonomiskajā sistēmā (un neceri ka Valsts tagad tevi glābs – tā tas nenotiek).

PIEŅEM UN APZINIES, ka vienīgais kas tevi izglābs esi tu pats.

2. Padomā ar vēsu galvu kādas, prasmes, kontatki, zināšanas un iespējas tev ir ārpus ierastā, kas tev ir bijis. varētu šķist ka viss SLIKTI, bet tici man, Ēst visiem vajadzēs, Latvijā ir LAUKU daudz, kam vajag piehaltūrēt (tas kā piemērs). Padomā, ko tu varētu darīt vēl, vai citu, vai savadāk. Pakāpies soli atpakaļ un paskaties plašāk uz bildi.

3. Apzinies, ka būs jāmaina sava ierastā dzīve un iespējams ļoti radikāli, tas nav nekas slikts, tas ir grūti un stresaini pirmās dienas, bet tiklīdz sāk darīt, tā viss sāk notikties un nav nekādas problēmas. Pajautā 10 saviem draugiem, ko viņiem vajadzētu, lai tu palīdzi, kas ir tas kā vari viņiem palīdzēt, iespējams atradīsi jaunas iespējas jau no saviem 10 draugiem kā nopelnīt.

4. Nedomā par NAUDU, domā par vajadzībām kas jārisina, nauda ir instruents nevis VAJADZĪBA. Tev vajag ēst un pajumti un pēc tam visu pārējo. Parunā ar dzīvokļa saimnieku, pajautā, kādas ir iespējas, ko var sadarīt citādi. Pajautā mājas kaimiņiem, kā viņi to risina utt.

5. Nesēdi u vietas un neļauj domām raisīt sliktu perspektīvu, nodarbini prātu un ķermeni. Izaicini, iemacities jaunu valodu, iemacies jaunas lietas utt.

Piemēram, kā Jūs domājāt tagad COVID laikā visa pasaule skrein pēc elektrokartingiem? NEEE, ticiet man, esam prioritāšu sarakstā 225 Prioritātē, ko man tagad plinti mest krūmos, ziniet no ko es daru, palīdzu importēt eksportēt dažādas krīzes produktus.

Tas nav mans darbs, bet katru dienu tam noveltot 1-2h es nopelnu vairākiem kolēģiem algām un pat ja mani neatbalsta ne valsts ne kāds cits, es jorpojām pelnu, man tikai vajadzēja noveltīt 3 sdienas iemācīties visu par aizsargmaskām, elpināšanas iekārtām, dezinfekcijas līdzekļiem, alkahola ražošanu utt. Izmantojot FB un telefonu dažu stundu laikā pārtransformēju savu ikdienu, kas palīdz risināt prblēmas citiem un es par to pelnu kolēģiem algas.

Krīze ir lieliska, lieta, tas ir kā izšķirties ar meiteni ar ko biji 3 gadus kopā, 1 diena lomkas, 2 diena lomkas, trešajā sāc kautko darīt un jau nākošajā nedēļā ar pilnu krūti jaunā dzīvē (nu var jau sevi žēlot arī 2 gadus, bet tas nevienam nepalīdz un neko nerisina). Tieši tas pats ar krīzi.

Un par tām darba iespējām.

1. Pārlasi savu telefona gramatiņu un padoma pie katra vārda, ko ar šo cilvēku varētu kopā sadarīt, kādu vērtību tu šim cilvēkam vari pienest ar savu darbu.

2. Domā par vajadzībām, savām un draugu, tās ir iespējas.

3. Izglīto sevi, izmanto laiku, kas tev tagad ir iespējams varāk kā jebkad.

4. Lauki, tagad ir vērtība – izmanto tos ja tev ir tāda iespēja.

Padomā: Āfrikā ir reģioni, kur pelna dažus desmitus dolāru mēnesī un cilvēki izaug, ja nokāpsi no savas laktiņas, arī tu varēsi atrast veidus kā izdzīvot un ja būsi uzņēmīgs, iespējams arī pat labi dzīvot šijā krīzē.

PADOMĀ – un DARI!”