Pagaidām neveiksmīgi. Ap mašīnu jau esmu sacēlusi pietiekamu traci, vīrieši pienāk klāt un pa aptuveni 0,5cm atstāto loga šķirbiņu mēģina logu paspiest uz leju.

Kādu ģimeni lūdzu ātri aiziet un izziņot informācijas centrā mašīnas valsts reģistrācijas numuru un paziņot situāciju. Pēc neilga mirkļa pienāk arī stāvvietas regulētāji, sazinās pa rācijām – informācija par sakarsušiem bērniem mašīnā tiek ziņota pa visiem iespējamajiem saziņas kanāliem.

Kāds vīrietis pasauc netālu esošās ceļu policijas ekipāžas darbinieku. Līdz ar viņa atnākšanu, izdodas sarunāt, ka puika izņems rokas no krēsliņa siksnām un no iekšas atvērs mašīnas durvis. Kopš manas piebraukšanas pagājušas 20min, kopš izziņošanas skaļruņos – 18min. Vecāku nav.

Tiek izsaukts NMPD, jo gadu vecais puika ir slābens, karsts,sarkans, nav spēka paraudāt, kaut gan ir manāmi satraucies. NMPD Darbiniece agresīvā tonī uzbūk man, ko es atļaujoties, turēt svešu bērnu, kas es viņiem tāda esmu (mazo puiku šūpināju bērnu beņķītī, lai kaut neliela vēja plūsma viņam piekļūtu).

Pēc visiem uzbrukumiem mēģinu paskaidrot situāciju, mazo izņem man no rokām un ieliek NMPD mašīnā un 4gadīgais puika tam pretojas, histērijā raud, saka, ka mašīnā nekāps, krīt gar zemi. Šī, absolūti neizglītotā darbiniece ieceļ viņu mašīnā ar varu!

Lieliski – traumatisms bērnam no cilvēkiem uniformās! NMPD darbinieki – nododiet kolēģiem sveicienus un uzdāviniet kādu psiholoģijas grāmatu. VECĀKU JOPROJĀM NAV!!!!!!! Pēc 35min uzrodas Tētuks ar aptuveni 5/6 gadus vecu meitu pie rokām, ierauga, ka mašīnā nav puiku un tikai tad (!!) sāk skatīties apkārt.

Vēl pēc 5min uzrodas arī Māte. 40min kopš es piebraucu.

Cik ilgi bērns jau raudāja pirms tam?! Kad viņi ir beiguši pārrunas ar NMPD darbiniekiem, un pārbaudīts bērnu veselības stāvoklis (kuriem, par laimi nav nepieciešama hospitalizācija) sākas nebeidzams pārmetumu birums man (jo biju pirmā un pēdējā, kura palika pie mašīnas – tātad lieciniece) – ko es atļaujoties, kapēc tiek iejaukta policija, ‘ātrie’, kā es viņus tā izblamēju pa visu veikalu un vispār, kapēc es nerīkojos CILVĒCĪGI! CILVĒCĪGI???

Es gan negaidīju nekādas pateicības un man to nevajag arī tagad. Bet viņi man pārmet NECILVĒCĪGUMU???? Māte vēl paralēli tupināja bļaut uz savu meitu, sakot, ka viņus tagad ieliks cietumā un mazie varēs dzīvot pie omes.

Malacis, traumē arī meitu, kura jau histēriski bļauj pa stāvlaukumu, ka viņa negrib cietumā. Kad atstāju Policistiem savus datus un kontaktus, un devos prom, saņēmu vēl pārmetumus no ‘lieliskajiem’ vecākiem – ja man būtu bērni es tā nerīkotots un būtu rīkojusies saprotoši, normas robežās. (nē nu tiešām dumji cilvēki).

Tad nu atbilde šiem degradētajiem infantīļiem, kuri atstāja savus bērnus mašīnā – Man ir bērni un es viņus nekad neatstāju mašīnā vienus. Un cik cilvēki pagāja mašīnai garām? Cik nepievērsa uzmanību? Mostieties. Vecāki – izglītojaties. Ir dusma un sāp sirds. SVEŠU BĒRNU NAV.