Pirmā nakts, jaunlaulātie guļ gultā, sveces, romantika, skaistums. Pēkšņi:

– Mīļais, zini, es taču vēl esmu nevainīga un par to… seksu… šmeksu.. neko nezinu. Pastāsti man, kā tas ir? Vīrs uzbudināts par tādu jautājumu.

– Protams, putniņ manu! Lūk, skaties – tas, kas tev starp kājām, tas ir tāds kā cietums, bet, kas man – tas ir ieslodzītais.

– Tagad ņemam ieslodzīto un liekam cietumā, lūk tā… Pagāja pirmā reize, jaunais vīrs atkrīt uz spilvena, atpūšas, jaunā sieva vēl uzbudināta:

– Mīļais, man šķiet ieslodzītais izbēdzis no cietuma.

– Ja? Nu tad atkal jāiesēdina, tikai citā pozā. Pēc kārtējās reizes vīrs, galīgi pagalam, atkrīt uz spilvena, smagi elso, ķer pēc cigaretes.. pēkšņi dzird:

– Mīļais, mīļais varbūt man tikai tā izliekas, bet ieslodzītais atkal ir izbēdzis! Vīrs nervozi kliedz:

– Kad tavu māti – nu neiedeva taču viņam mūža ieslodzījumu.