Hārvarda prezidents noturēja par nabagiem, kuriem nav vietas šajā prestižajā universitātē. Ak, ja viņš toreiz zinātu, kas sēž viņa priekšā…

Grūti atpazīt viņus šajā fotogrāfijā, ja nezina visu stāstu pilnībā un necenšas tajā iedziļināties.

Sieviete izbalējušā kleitā sava vīra pavadībā. Vīrs ģērbts pieticīgā uzvalkā, izkāpuši no vilciena Bostonas stacijā un dodas uz ofisu pie Harvarda universitātes prezidenta.

Viņiem nebija sarunāta tikšanās. Sekretārs, uzmetot aci, noteica, ka šiem cilvēkiem nav vietas Hārvardā.

– Mēs vēlētos tikties ar prezidentu,- teica vīrietis zemā balsī.

– Viņš būs aizņemts visu dienu, – sausi atbildēja sekretārs.

– Mēs pagaidīsim, – noteica sieviete.

Vairākas stundas sekretārs apmeklētājus ignorēja, cerībā, ka tiem apniks gaidīt un viņi aizies. Tomēr, redzot, ka viņi aiziet negrasās, sekretārs tomēr nolēma patraucēt prezidentu.

-Varbūt, ja veltīsiet viņiem mirklīti, viņi beidzot aizies? – pajautāja sekretārs prezidentam.

Tas smagi nopūtās un piekrita. Tik svarīgam cilvēkam patiešām nebija laika, lai pieņemtu cilvēkus izbalējušās kleitās un trūcīgos uzvalkos.

Kad apmeklētāji ienāca, prezidents, skarbu un augstprātīgu skatienu paraudzījies pārī. Pie viņa vērsās sieviete:

– Mums bija dēls, gadu viņš mācījās šajā universitātē. Viņš ļoti mīlēja šo vietu un bija laimīgs šeit. Taču diemžēl viņš pirms gada negaidīti nomira. Mēs ar vīru vēlētos atstāt par viņu universitātes teritorijā piemiņu.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!