Es dzīvoju kopā ar savu puisi jau četrus gadus. Viņu sauca Viktors. Pagaidām dzīvojām pie vīramātes, jo sava dzīvokļa mums pagaidām nebija.

Vīra māte gribēja, lai dēls prec tādu, kuru izvēlēsies viņa, bet viņš atveda mājās sazin ko.

Viņa mani bieži aizskāra, un tad, kad vectēvs aizgāja dzīvot pie manas mammas, viņš uzdāvināja  man savu dzīvokli.

Mēs uztaisījām remontu un pārcēlāmies dzīvot uz turieni, taču vīramāte bieži nāca pie mums  un tik komandēja, teica manam vīram, ka esmu slikta saimniece.

Viņa gribēja, lai viņas dēls prec viņas draudzenes meitu, bet viņš izvēlējās mani.

Gribējām klusi sarakstīties, bet viņa uzzināja, atnāca uz  CAR un atnesa bēru vainagu.

Mans vīrs vainagu izmeta, bet māti pasūtīja labi tālu, nenosaucot adresi.

Kad mēs gatavojāmies braukt uz jūru, viņa pateica, ka arī braukšot ar mums, un ka viņas dēls apmaksās viņas braucienu. Mēs it kā piekritām un teicām, ka brauksim parīt, bet paši aizbraucām nākamajā dienā. Viņa nezināja, uz kurieni, ja zinātu, tiešām atbrauktu.

Reiz, kad vīra nebija mājās, viņa atnāca un sāka mest manas drēbes no balkona un kliedza, ka man neesot vieta blakus viņas dēlam. Pārnāca mans vīrs un vienkārši izstūma savu māti  no mūsu dzīvokļa.

Viņa nenāca pie mums mēnešus divus, bet tad uzzināja, ka mans vīrs ir komandējumā un atnāca pie mums, es nevarēju viņu izstumt no dzīvokļa.

Viņa man teica:

– Savāc savas mantas un vācies, kamēr vēl esmu laba, citādi es tevi izmetīšu no dzīvokļa kā grīdas lupatu. Tu tagad pārrakstīsi dzīvokli uz mana vārda, ja ne, tu to smagi nožēlosi.

Viņa paņēma čemodānu un sāka mest tajā manas mantas, tad izlika tās kāpņu telpā. Es izgāju un piezvanīju tēvam un brālim. Viņi bija klāt pēc 10 minūtēm. Tēvs ienesa čemodānu atpakaļ un aizvēra aiz sevis durvis.

Vīramāte rakājās kaut kur guļamistabā, meklēja dzīvokļa dokumentus un neredzēja, ka vairs neesam vienas. Tēvs piegāja klāt vīramātei, paņēma viņu aiz rokas, apsēdināja dīvānā, brālis no viņas somas izņēma vairākus komplektus mūsu dzīvokļa atslēgu un atdeva tos man.

Vīramāte sāka spiegt, viņa kliedza un apvainoja mani, bet mans tēvs izsauca policiju un viņu aizveda uz iecirkni. Es uzrakstīju par notikušo iesniegumu.

Galu galā tēvs nomainīja dzīvoklim atslēgas, vīramātei piesprieda sodu naudu, pie tam, visai lielu un brīdināja, ka tad, ja viņa vēl tuvosies šim dzīvoklim, viņa var tikt nosūtīta uz visai attālu vietu.

Paliku stāvoklī, vīramāte pie mums vairs nenāca un mans vīrs ar viņu vairs nesazinājās.

Viņa pārdeva savu dzīvokli un aizbrauca, mēs pat nezinām, uz kurieni.

Ja godīgi, man pilnīgi vienalga, galvenais, lai tālāk no manis. Kad meitiņai bija trīs gadiņi, mums piedzima dēliņš, mums viss ir labi.