Irākiešu ģimene – māte un četri bērni – bija spiesta bēgt no teroristu okupētās Mosulas pilsētas. Protams, viņi nevarēja pamest vēl vienu ģimenes locekli – kaķi Kunkušu, kas bija turku vanu šķirnes.

Pagājušā gada novembrī, pārvarot smagu ceļu, ģimene nonāca Lesbas salā, bet tur viņus gaidīja jauna neveiksme. Lielajā burzmā kaķis nobijās un izleca no krasta piestājušās laivas. Māte un bērni meklēja kaķi, bet veltīgi. Galu galā bēgļiem vajadzēja turpināt ceļu, kurš beidzās Norvēģijā.

Pa to laiku arī Kunkušam neklājās viegli. Vietējie kaķi viņu nepieņēma par savējo un visādi terorizēja, nepielaida pie ēdiena. Par laimi, tam uzmanību pievērsa brīvprātīgie: pieticīgais mājas kaķis atšķīrās no grieķu huligāniem gan ar savu ārējo izskatu, gan ar uzvedību.

Brīvprātīgie saprata, ka „aristokrāts”, visdrīzāk, ir atceļojis kopā ar bēgļiem, un nolēma par viņu parūpēties. Viņi ievietoja internetā sludinājumu angļu un arābu valodās par atrasto kaķi, sociālajos tīklos tika izveidota speciāla grupa un izsludināta līdzekļu vākšana, lai kaķi varētu nogādāt saimniekiem.

Apmēram pēc pusotra mēneša irākiešu ģimene beidzot sazinājās ar šo dzīvnieku aizsardzības biedrību! Pirmais zvans skaipā: sieviete un bērni burtiski raud aiz laimes, bet Kunkuss, dzirdot savu mīļo saimnieku balsis, mēģina atrast viņus aiz datora monitora.

Kunkušam Grieķijā neklājās viegli. Vietējie kaķi viņu nepieņēma un nelaida klāt edienam.

Par laimi, kaķa izskats un uzvedība pieversa brīvprātīgo uzmanību. Kunkušam tika iedots cēls grieķu vards Diass (Zevs).

Grieķijā Diass kļuva par pilntiesīgu ES pilsoni – viņš saņēma ES veterināro pasi.

Drīz vien pateicoties pārim, kas uzņēmās rūpes par kaķi, Kunkušs – Diass aizceļoja uz Berlīni, pēc tam tālāk. Sekoja laimīga atkalredzēšanās. Tagad laimīgais un apmierinātais kaķis atpūšas savās jaunajās mājās.