Dzīvnieciņš sāka atlabt. Viņš pārstāja kasīties, raustīties, drebēt. Atauga jauna vilniņa. Sieviete to vēroja un priecājās.

Ar katru dienu kaķis jutās labāk. Beidzot tas pat uzmanīgi atvēra acis.

„Bet mēs tā baidījāmies, ka kaķis uz visiem laikiem paliks akls, – stāstīja Vainberga. – Jo pat vetārsts domāja, ka acis ir galīgi bojātas. Par laimi, tas tā nebija. Pilnas mūsu kaķa pārvērtības kļuva par pārsteidzošu dāvanu visai mūsu komandai.”

Otro dzīvību ieguvušajam kaķim bija dažādu krāsu acis. Viena – koši zila, otra – zeltaini brūna.

Kottons, kad atveseļojās, momentā kļuva aktīvs, jautrs, zinātkārs. Un vēl arī skaists!

Organizācijā „Animal Friends Project Inc.” Daudzi interesējās par Kottonu, taču Karmena , kamēr kopa un glāba kaķi, bija ar viņu ļoti saradusi un nespēja no tā šķirties. Arī pats kaķis bija savai saimniecei pieķēries. Karmena viņu atstāja sev.

Bija vēl viens iemesls. Sieviete negribēja, lai kaķis vēlreiz piedzīvo stresu, kas ir neizbēgams pārceļoties uz jaunām mājām, citiem cilvēkiem, kaut arī tie būtu labi.