Šo fotogrāfiju internetā ievietoja piecgadīgā zēna Kaiona mamma Šanna Niehausa. Teksts zem šīs fotogrāfijas līdz sirds dziļumiem aizskāra simtiem tūkstošu cilveku sirdis visā pasaulē.

Vai redzat? Es nekad neesmu izjutusi neko līdzīgu. Vakar mans piecgadīgais dēls, kurš kopš agras bērnības sirgst ar autismu, sastapa savu jauno suni, kurš speciāli tika trenēts, lai palīdzētu bērniem ar attīstības īpatnībām. Tornado. Mēs pārcēlāmies no ASV uz Japānu un gandrīz divus gadus gaidījām satikšanos ar Tornado.

Šajā fotogrāfijā redzam mātes seju. Viņa pati nevar apskaut, apģērbt, mazgāt savu dēlu vai rotaļāties ar viņu, kad viņa beidzot ir ieraudzījusi, kā viņš mierīgi guļ uz sava suņa – pēc paša gribas, tāpēc, ka ir sajutis saikni ar dzīvnieku.

Tā ir tāda mātes seja, kura tūkstoš reizes ir redzējusi, ka viņas dēls nespēj veidot kontaktus ne ar vienu, kaut gan patiešām ir neatlaidīgi ir centies atrast draugus.

Kaut vai vienu draugu. Kaut vienu tuvu cilvēku. Viņa stundām ir sēdējusi līdzās dēlam, kad viņš naktīs raudāja uz viņas rokām, jo viņam ārpus ģimenes loka nav neviena paša, lai cik ļoti viņš arī necenstos. Un tagad viņa raud, sēžot blakus savam dēlam, un nespēj elpot, nespēj izdvest ne vārdu..

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!