Jozus soldenais! Šo tehnisko sīkumu deputāti ievilka līdz vēlam vakaram!!!

Kāpēc? Jo tāda ir procedūra – balsot nevar elektroniski ar podziņas nospiešanu, bet gan ar biļetenu. Šī balsošana notiek šādi: vispirms paziņo, ka nepieciešams sagatavot Saeimas zāli konkrētam balsojumam. Tas prasa 20 minūtes. Tad deputāti stājas rindā un pa vienam dodas nobalsot – 40-60 minūtes.

Tad notiek balsu skaitīšana un rezultātu paziņošana. Ievēl vienu un ķeras klāt nākamā iebalsošanai. Un tā piecas reizes pa pusotrai, divām stundām!

Tātad viena prezidija locekļa iebalsošana prasa kā minimums pusotru stundu!!!! Kamēr tas notiek, deputāti dīki klīst bezdarbībā. Kāds garlaikojas datorā, kāds čato telefonā, kāds iepazīst Saeimas ēku, uzzinot, kas kurā vietā atrodas, kāds sniedz interviju, kāds nekustīgi visu šo laiku sēž savā vietā un blenž tukšām acīm vienā punktā (kā to darīja viens vēl pavisam nesen bijušais skatuves mākslinieks), kāds dodas uzpīpēt (Saeimas smēķētavu varēja saost jau pa gabalu).

Un tikai daži (vecie buki) ik pa laikam sapulcējas bariņā, apspriežot kārtējās shēmas. Pārējie – un tā ir lielākā daļa no 100 deputātiem – patiešām garlaikojas. Kāpēc tas viss? Tāda ir procedūra, tāda ir sistēma! Bet velns ar ārā!

Ir 21. gadsimts! Vai grūti izdomāt sistēmu, kas ļautu Saeimas prezidiju iebalsot krietni ātrāk nekā sešās stundās, no kurām reāla darbība ir kāda stunda?! Tas manuprāt ir visizteiktākais kaitniecības piemērs – šādi izniekot laiku. Sēdēt piecas stundas bezdarbībā.

Tā vietā tak var, uh, cik daudz izdarīt! Ja ne valsts labā, tad kaut vai pabūt mājās ar ģimeni, ar bērniem. Kaut vai Rīgā vienu koku iestādīt! Bet nē – procedūra tāda… P.S. Īpaši gudrajiem komentētājiem un visu labāk zinošajiem – ES NEESMU SAEIMAS DEPUTĀTS!!!”

Avots