Jānis Ošenieks Facebook vietnē dalījās savās pārdomās par mediķu darbu un atziņām, kas radušās, braucot ar “ātrajiem” uz slimnīcu.

Jānis raksta:

Pārdomas…
Tā nu sanāca ka vakardien pirmo reizi dzīvē mani transportèja ar ātrajiem uz Liepāju, ceļojums likās 10 minūšu garš.

Šajā laikā paspēju pārdomāt un aizdomāties līdz daudzām lietām, tā sajūta kad tevi piesien pie nestuvēm un stumda pa gaiteņiem, līdz esi laukā un redzi zvaigznes, tad tevi iestumj mašīnā kura no sākuma gandrīzvai atgādina lidmašīnu līdz acīs neiekrīt tur visādi aparāti un pa rāciju sadzirdi dispečeru.

Manas domas aizklejoja gan līdz NMP darbiniekiem, viņu ikdienu, gan tiem kas uz tādām pat nestuvēm cīnījušies par savu dzīvību turpat mašīnā..

Dzīvojot savā ikdienas rutīnā mēs daudzi pat nenojaušam par to kas notiek katru dienu citu dzīvēs, ar ko vien cilvēkiem nenākas saskarties.

Uz šī fona visas manas likstas un nebūšanas pēkšņi šķita nebūtiskas. Latvijā medicīnas darbinieki saņem neadekvātu atalgojumu par to ko viņi dara, daudzkārt mēs sūkstamies un esam ar visu neapmierināti, taču tanī pat laikā mums vajadzētu aizdomāties mazliet uz priekšu un iekāpt otrā kurpēs.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!